Rīgas pirmais grāmatiespiedējs

8. April, 2013, autors: Jana Dreimane 

Antverpene, Rīga

Pirms 425 gadiem Rīgā tika uzsākta grāmatiespiešana. Pēc Rīgas rātes aicinājuma to uzņēmās holandietis Nikolauss (latviski arī — Nikolajs, Niklāss, Niklāvs, Nikolāvs) Mollīns, kurš ieradās šeit no lielākā Eiropas grāmatniecības centra — Antverpenes. Līdz 16.gadsimta 80.gadiem, kad Antverpeni iekaroja spāņi, tajā tapa vairāk nekā puse Nīderlandes iespiedprodukcijas. Zināms, ka 16.gadsimta pirmajā pusē Antverpenē darbojās vairāk nekā 60 tipogrāfiju. Grāmatniecības procesi koncentrējās divās ieliņās, kur ik uz soļa atradās kāda spiestuve, sietuve vai grāmatveikals. Blīvajā grāmatnieku vidē valdīja sīva sāncensība, taču tas netraucēja konkurentiem sadarboties sarežģītu pasūtījumu izpildē. Nikolauss Mollīns (viņa dzimšanas gads nav zināms, miris 1625.gadā) tipogrāfa amatu bija apguvis sākumā pie sava tēva – arī grāmatiespiedēja, pēc tam pie Kristofa Plantēna (Christoph Plantin, ~1520−1589), kuram piederēja viena no lielākajām spiestuvēm Eiropā — tajā tika darbinātas 16 preses, strādāja 80 darbinieki. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Eseja, Krājumi

Otto Rolavs. Kanta pētnieks un klasisks bibliotekārs

19. December, 2012, autors: Jana Dreimane 

29.novembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē “Pārdaugava” gaišā Adventes noskaņā neliels radu, draugu un interesentu pulks pieminēja vienu no pirmajiem vācu klasiskās filozofijas pamatlicēja Imanuela Kanta (1724-1804) tulkotājiem latviešu valodā — Otto (Ati) Rolavu (1897-1969). Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevniecībā “Dienas Grāmata” tikko iznākusi Paula Bankovska monogrāfija “Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve”. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Pārdomas, Vispārīgi

Latvijas grāmatniecība – ne "spožums", bet vai "posts"?

29. October, 2012, autors: Anita Goldberga 

Pat Ķīnā, kurai nedraud demogrāfiskā krīze (drīzāk otrādi) un tās valodu   izzušana, grāmatu tirdzniecībai tiek piemērota samazināta Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 4%, salīdzinot ar vispārējo 17%. Eiropā, kur vienīgais īsti sliktais piemērs ir Dānija ar 25% PVN grāmatām, daudzās valstīs samazinātā PVN likme attiecas ne tikai uz iespiestajām, bet arī uz e-grāmatām (Francija, Ungārija, Īslande, Itālija, Luksemburga, Holande, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija[1]). Vai kādā no šīm valstīm nacionālās valodas eksistence ir vairāk apdraudēta kā Latvijā? Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Pārdomas, Saturs, Vispārīgi

Europ.in – vai tava vecmāmiņa to lietotu?

15. October, 2012, autors: Uldis Bojārs 

Šā gada maijā Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar TechHub Riga un Microsoft Latvia rīkoja konkursu IT entuziastiem Hack4Europe. Konkursa uzdevums bija izstrādāt programmatūru, kas inovatīvi izmantotu Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana kultūras bagātības. Tā kā dati par Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto saturu (vairāk nekā 30 000 objektu) arī atrodami Europeana vietnē, tad šis konkurss pavēra iespējas radošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas saistīti arī ar Latviju. Es kopā ar Ēriku Remesu un Maksimu Berjozu izveidojām kādu risinājumu, par kuru šeit arī pastāstīšu.

Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Sadarbība, Tehnoloģijas

1588- 2013:

24. September, 2012, autors: Ināra Klekere 

Rīgas grāmatiespiešanas gadskārta

2013. gadā paies 425 gadi, kopš Rīgā tika iekārtota grāmatu spiestuve, kas vienlaikus bija arī pirmais poligrāfijas uzņēmums tagadējās Latvijas teritorijā. Pirmais iespiedējs  Nikolajs Mollīns (arī Nikolauss, Nicolaus Mollinus, Niclas Mollyn, ap 1550/1555 – 1625) no Antverpenes uz Rīgu pārcēlies 1587. vai 1588.gadā (kad nāca klajā pirmie iespiedumi). 1590 viņa spiestuvei izsniegta Polijas karaļa privilēģija, 1591 – iespiedējam – Rīgas rātes iecelšanas raksts.

Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Krājumi, Vēsture

Kas ir būt koniņam?

21. September, 2012, autors: Signe Valtiņa 

19. septembrī sarīkojām seno kuršu ķoniņu dzimtu tēmai veltītu pasākumu, kas bija saistīts ar nesen tapušo un joprpjām apskatāmo izstādi par kuršu ķoniņiem. Režisors Ivars Tontegode, kuršu ķoniņi dzimtas pēctecis, atšķirībā no citiem pasākuma dalībniekiem bija izvēlējies savas domas izpaust rakstiski un nolasīja klāesošajiem eseju, ko bija uzrakstījis, domājot par identitāti dzimtas kontekstā. Piedāvājam to izlasīt arī jums – tiem, kas nebija pasākumā un tiem, kas labprāt šo tekstu gribētu dzirdēt vēlreiz. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Eseja, Vispārīgi

Laimīgais 13.datums!

16. March, 2012, autors: Vita 

Trīspadsmitajā martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mācību centrā notika kursi par lasītāju apkalpošanu. Un tieši šajā dienā bija laimīgais dalībnieks! LNB Mācību centrs apsveic 1500 kursu apliecības īpašnieci Solveigu Liepiņu no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas! Katrs piecsimtais ir īpašs apliecības numurs, un tas tiek piešķirts, kad klausītājs reģistrē savu klātbūtni kursos. Solveiga Liepiņa saņem dāvanā gada laikā pēc izvēles jebkuru no Mācību centrā piedāvātajiem kursiem divpadsmit akadēmisko stundu apjomā! Sveicam laimīgo un sākam gaidīt brīdi, kad varēsim iepriecināt jau 2000!

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Jaunumi

“Tīkla grāmatas” diskrētais šarms

23. February, 2012, autors: Jana Dreimane 

Informācijas daudzums mūsdienās un tās patērēšanas, apkopošanas un tālāk nodošanas tehnoloģiskās iespējas ietekmē arī dažādus mūsu dzīves paradumus. Tāpat arī pieaugošā e-grāmatu izplatība veicina pašu informacionālās uzvedības maiņu. Lasīšana kļūst aizvien sociālāka. Scenāriju par to, kā šie procesi un paradumi tālāk attīstīsies un ietekmēs mūsu dzīvi, arī netrūkst. Tomēr manu interesi piesaistīja izglītojošu kompaktdisku apgāda Voyager Company un izmeklētu filmu izdevniecības Criterion Collection dibinātāja Roberta Šteina (Robert Stein) viedoklis, ka mūsdienu cilvēks vēlas saņemt ne vien saturu, bet arī kontekstu un kopības sajūtu. Tādēļ labākais peļņas gūšanas veids nav vis satura pārdošana, bet tā apspriešanas iespēju nodrošinājums. Šim nolūkam Šteins savā Grāmatu nākotnes institūtā izveidojis jaunu socializētu e-grāmatas formātu – SocialBook. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Pārdomas, Tehnoloģijas, Vispārīgi

DIGITALIZĀCIJA: STATUS RERUM

21. October, 2011, autors: Anda Baklāne 

Apmēram mēnesi pirms datorizētāko pasaules daļu satricināja ziņa par Stīva Džobsa nāvi, daudz klusāk mediji vēstīja, ka 64 gadu vecumā miris viens no digitālo bibliotēku pionieriem, elektronisko grāmatu krātuves Project Gutenberg dibinātājs Maikls Hārts (Michael S. Hart). Tieši viņš esot izveidojis pirmo elektronisko grāmatu, 1971. g. ievadot ASV Neatkarības deklarācijas tekstu Xerox Sigma V lieldatorā un padarot to pieejamu pārējiem 100 tīklam pieslēgtajiem lietotājiem. 1993. g. kolekcija sastāvēja no 100 Hārta pašrocīgi iedrukātām un ieskenētām grāmatām, 1997. g. to bija 1000, šobrīd – nedaudz vairāk par 36 000. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas, Tehnoloģijas

„Kāpēc es nevaru atrast grāmatu elektroniskajā katalogā?”

7. October, 2011, autors: Aiva Stūrmane 

Bieži  bibliotēkas lietotāji  uzdod  bibliotēkas darbiniekiem jautājumu: „Kāpēc  es nevaru atrast  grāmatu  LNB   elektroniskajā katalogā, bet vēlāk izrādās, ka šī  konkrētā grāmata tomēr bibliotēkā ir?” Taču tās nemaz nav bibliotēkas darbinieku „paslēpes” ar grāmatām vai lasītājiem. Lai taptu skaidrāks, kāpēc tā notiek, sniegšu nelielu ieskatu elektroniskā kataloga tapšanas un veidošanas aizkulisēs. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Krājumi, Vispārīgi