Lasītāju veidota digitālā bibliotēka

11. March, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Lai arī plānots, ka digitālās bibliotēkas bāzi pamatā veidos tā sauktās atmiņas institūcijas: bibliotēkas, muzeji un arhīvi, izskatām iespēju digitālās bibliotēkas satura veidošanā iesaistīt arī tās lietotājus. Galu galā, tieši uz lietotāju pievienotajiem materiāliem balstās tādi mega-resursiWikipedia un YouTube.

Staburags

Staburags

Viens no Digitālās bibliotēkas projektiem, kurā jau tuvākajā laikā būtu svarīga arī lietotāju iesaiste ir projekts “Zudusī Latvija”. Projekta ideja ir ļoti vienkārša – apkopot informāciju (pamatā jau protams attēlus) par dažādām Latvijas zudušajām vietām, objektiem, ēkām, iestādēm, utt. Par objektiem, kas dažādu iemeslu dēļ gājuši bojā. Viens no spilgtākajiem “Zudušās Latvijas” projekta objektiem varētu būt, piemēram, Staburags. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos jau glabājas tā paša Staburaga fotogrāfijas, zīmējumi, gleznas… Atmiņas institūcijās glabājas oficiālais skatījums uz Staburagu. Bet Staburaga fotogrāfijas noteikti ir atrodamas arī daudzās privātās kolekcijās, ģimenes albumos, vecmāmiņas kumodes atvilktnē. Privātajās kolekcijās noteikti ir daudz unikālu materiālu, kas nav atrodami nevienas atmiņas institūcijas krājumos, tāpēc būtu ļoti svarīgi iekļaut digitālās bibliotēkas kolekcijās arī lietotāju privātos attēlus un individuālo skatījumu uz it kā sen pazīstamām lietām.Protams, ka Staburags te ir minēts tikai kā piemērs. Vispārīgā gadījumā “Zudušās Latvijas” projekta sfērā ietilpst tādas vietas un objekti kā:

  • Dabas objekti: dižkoki, dižakmeņi, ūdenskritumi, upītes, …
  • Ēkas: pilis, muižas, dzirnavas, krogi, frizētavas, pirtiņas, …
  • Būves: tilti, dambji, pieminekļi, parki, tirgus plači …
  • Artefakti: iekārtas, transporta līdzekļi, sadzīves piederumi, ….
  • .. un daudzas citas lietas, kuras no mūsdienu viedokļa varētu apzīmēt ar vārdu “zudušās”
Šī un citu digitālās bibliotēkas projektu sakarā būtu interesanti uzzināt:
  1. Cik ieinteresēti būtu mūsu lasītāji piedalīties Digitālās bibliotēkas veidošanā?
  2. Kādas tehnoloģiskās iespējas ir mūsu lasītājiem digitālo objektu veidošanā (piemēram, vai un kādi skeneri ir pieejami)?

KOMENTĀRI: 13, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Lasītāji, Pārdomas

Komentāri: 13

  1. Jānis saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Daudz kas atkarīgs no DiBi lietošanas ērtuma, jo YouTube, Flickr un citi šāda veida resursi ir ērti lietotājam.

    Grūti teikt, vai es būtu tik liels entuziasts, lai tagad mājās skenētu (man patiesība skenera nemaz nav) desmitiem attēlu, kas manuprāt būtu noderīgi. Bet laikam jau citas iespējas kā mudināt lietotājus to darīt, nav.

  2. lndb saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Jāni, kas ir tās “ērtības”, ko piedāvā YouTube un Flickr, ko mums vajadzētu ņemt vērā, veidojot digitālo bibliotēku?
    Skenēšanai alternatīva it kā varētu būt jau digitālā formātā uzņemtie fotoattēli.. vienkārši Digitālā bibliotēka šobrīd tiek veidota kā kultūrvēsturiski un vēsturiski nozīmīgu materiālu krātuve – tā jau tā galvenā atšķirība no YouTube un Flickr, jo ar tādiem resursiem diez vai izdosies konkurēt mūsdienu resursu publicēšanā.

  3. Austrumvējš saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    O! Saistoša un demokrātiska ideja. Tikai laikam vajadzētu pamatīgu reklāmu, jo ļaudis jau tā nereti ir ne sevišķi aktīvi, kur nu vēl… Piem., man personīgi, iespējams, būtu interese ieguldīt arī kādu savu “vēstures liecību” no senākiem albumiem, tikai jāpadomā un jāpamaklē. Skenera mājās nav, nu bet gan jau kaut kur atrastu:)
    Būtu kaut kādi strikti noteikumi par skenera modeli un skenētā faila formātu?

  4. Gunis saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    padzirdot nosaukumu Zudusī Latvija rodas asociācijas Okupētā Latvija vai kā citādi zudušu Latviju ;/

  5. lndb saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Austrumvējš, par tiem striktajiem noteikumiem attiecībā uz privātpersonu pievienotajiem materiāliem mēs esam daudz galvu lauzījuši un pagaidām esam nonākuši pie atziņas, ka Digitālo bibliotēku varētu dalīt divās daļās: autoritatīvajā (jeb rediģētajā), kurā materiālus pievienotu atmiņas institūcijas un īpaši redaktori garantētu satura kvalitāti, un brīvpieejas, kurā savus attēlus varētu pievienot jebkurš lietotājs. Par brīvpieejas daļu, digitālās bibliotēkas uzturētāji nevarētu uzņemties nekādu atbildību: ne par tehnisko kvalitāti, ne par saturisko vērtību, ne par autortiesību normu ievērošanu (vienkārši mēs nevarētu nodrošināt atbilstošu rediģēšanas jaudu).
    Ja vien iespējams, jebkuram digitālās bibliotēkas satura veidotājam vajadzētu ievērot “Ciparotāja rokasgrāmatā” (kas tā tāda, skatīt iepriekšējos šī bloga ierakstus) ieteikumus.

  6. Austrumvējš saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Ko lai dara, kaut kas taču vienmēr aiziet zudumā… Bet šeit taču, patētiski runājot, uzsvars uz to, ka, lūk, zudušais paliks uz mūžīgiem laikiem, pateicoties tehnoloģiju visvarenībai:)

  7. Austrumvējš saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Skaidrs, tīri laba doma par brīvpieejas daļu.

  8. lndb saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Gunis, par nosaukuma “Zudusī Latvija” izraisītajām asociācijām pārmetumi ir dzirdēti diezgan bieži. Sākotnējā iecere tādam nosaukumam bija nostalģiskas atmiņas par aizgājušajām vērtībām, bet nez kāpēc lielākajai daļai cilvēku tāds nosaukums asociējas tieši ar Tevis nosauktajām lietām… Laikam nostrādā latviskā mentalitāte – aiz katras zelta maliņas saskatīt mākoni 🙂

  9. Jānis saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Ar lietošanas ērtumu es domāju to, moderni saucot, “lietotāju pieredzi” dažādu populāru web risinājumu lietošanā. Piemēram, tajā paša YouTube ir ļoti ērti pievienot video, to publicēt. Un Flickr atkal ir piestrādājuši pie attēlu aušupielādes iespējām, kārtošanas, tagu pievienošanas utt.

    Manuprāt, to visu vajag ņemt vērā, skatīties, ko var pielietot un izveidot. Ja tā ir publiskā daļa, tad nevajag visu apgrūtināt ar sarežģītiem jautājumiem, vai reģistrēšanos. No otras puses būs jāspēj to visu ogranizēt un pārvaldīt.

  10. lndb saka:
    11. March, 2008 plkst. 22:03

    Jāni, viena no funkcijām, ko gribētos realizēt ir digitālās bibliotēkas “oficiālo” materiālu sasaiste ar lietotāju pievienotajiem. Tā, lai neveidotos divi neatkarīgi resursi. Piemēram, bibliotēka ieliek “oficiālu” Pērses ūdenskrituma fotogrāfiju un lietotājs ieliek savējo “Es 19xx. gadā plunčājos Pērses ūdenskritumā”, piesaistot savu fotogrāfiju bibliotēkas ievietotajam. Pamēģināsim šo un citas fīčas īstenot maksimāli mūsdienīgi (ar AJAX-u, tagošanu, un tml.)

  11. Gunta saka:
    11. March, 2008 plkst. 23:03

    Nu jāpiebilst gan, ka “maksimāli mūsdienīgi” vajadzētu būt tomēr ņemot vērā Jāņa minēto “lietotājpieredzi” un fīčas pakārtot tam, nevis otrādi. T.i. visvisādas fīčas lietot tikai tad, kad ir pilnīgi skaidrs, ka tas palidzēs lapas apmeklētājam, nevis traucēs. Un tas ir ļoti liels darbs no projekta izstrādātāju puses un tad domāšanai ir jābūt “pretējai”, nevis jāsāk ar tagošanu un AJAX kā ievadsaukļiem (tas pat varētu būt kaitīgi). Jācer, ka jums pieejamo resursu (cilvēku, zināšanu utt.) nepietrūks.

    Savukārt atbilde uz jautājumiem varētu būt šāda:
    Ja es sajustu, ka mans ieguldījums (tātad – attēlu pievienošana) ir tā vērti, tiek pienācīgi novērtēti un kādam kaut kādā veidā palīdz, turklāt pats process ir patīkams un vienkāršs, un, ja ievietojot šos attēlus es dabūju kaut ko pretī (gandarījumu par labi paveiktu darbu vai azartu, piemēram) – tad, protams, atrastu veidu gan kā ieskenēt, gan pievienot nepieciešamo informāciju. Vai citi to atrastu? Nezinu. Jāpēta.

    Drīzāk tas ir jautājums jums – kā jūs mani ieinteresēsiet piedalīties? Kā jūs veicināsiet to, ka es meklēšu vecas fotogrāfijas un skenēšu? Kā jūs mani ieinteresēsiet pastāstīt manu (vai manu vecvecvecāku) stāstu?

    Es parasti gan visiem stāstu par http://www.footnote.com, ja ir runa par seniem attēliem un citiem materiāliem. Tas ir ASV veidots dokumentu/attēlu arhīvs, ko veido gan ASV Nacionālais arhīva materiāli, gan lietotāju augšupielādētie faili. Jāatceras gan, ka apmeklētāju skaits šim projektam ir n reizes lielāks, protams.

  12. edGars saka:
    12. March, 2008 plkst. 23:03

    Pievienojos poga par iesaistīšanos, tie arī manuprāt ir galvenie argumenti, lai iesaistītos. Par to arī runā Jimmy Wales. Mans ieteikums, pie domāšanas piesaistīt `lēto darbaspēku` – studentus. Labums abiem.

  13. Interneta Pakalpojumi saka:
    14. September, 2009 plkst. 22:09

    Tiešām ideāla doma par brīvpieejas daļu…

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.