Kā digitālā bibliotēka uzlaboja manu nedēļas nogali

13. March, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Artūrs Žogla (LNB Digitālās bibliotēkas darba grupa):

Digitālā bibliotēka reizēm tiek uztverts kā izklaidējošs, reizēm kā izglītības, reizēm kā tikai šaurai pētnieku-vēsturnieku grupiņai paredzēts resurss, bet ļoti reti kā mūsdienīgs instruments un ikdienas dzīves uzlabotājs. Tad, lūk, varu droši apgalvot, ka mana iepriekšējā nedēļas nogale nebūtu ne uz pusi tik veiksmīgi izdevusies, ja ne digitālā bibliotēka.

Viss sākās ar to, ka nolēmu nedēļas nogali pavadīt aktīvi piedaloties vienā sportiskā pasākumā Kuldīgas apkaimes mežos, meklējot tur izvietotos kontrolpunktus. Jau labu laiku pirms pasākuma, visiem potenciālajiem dalībniekiem tika izziņots, ka būs pieejamas vajadzīgā apvidus 1:30 000 mēroga ortofoto kartes (kartogrāfijas nespeciālistiem: no kosmosa fotogrāfētas kartes ar mērogu – 1 cm kartē = 300 m dabā). Dalībniekiem bija atļauts ņemt līdzi arī pašiem savas kartes, ja vien viņiem tādas atrastos, tāpēc jau laicīgi izmēģināju laimi un pameklēju internetā minētā rajona kartes. Un pēc ilgākiem meklējumiem, atradās ar: Padomju armijas militārā karte mērogā 1:50 000.

Kartes fragments

Mērogs 1 : 50 000 (1 cm kartē = 500 m dabā) kājāmgājējam ir diezgan rupjš, jo pat ātri ejot, paiet ~5 minūtes, lai kartē pārvietotos tikai par 1 cm. Protams, pasākuma organizētāju piesolītais kartes mērogs 1:30 000 bija piemērotāks, bet tik un tā – ne labākais iespējamais. Un tad nolēmu izmantot Digitālās bibliotēkas iespējas.

LNB Kartogrāfijas nodaļā, izrādās, ir nodigitalizētas Padomju armijas militārās kartes mērogā 1:10 000, kuras tad arī nolēmu izmantot savās nedēļas nogales izklaidēs. Domājams, ka pat kartogrāfijas nespeciālisti ar neapbruņotu aci saskatīs atšķirību starp iepriekšējo kartes fragmenu mērogā 1:50 000 un to pašu fragmentu mērogā 1:10 000.

Kartes fragments
Protams, ka šī karte nav vienkārši izstiepta 5x garāka visos virzienos. Tajā nākušas klāt ļoti daudzas, kājāmgājējam svarīgas detaļas: purvi, celiņi, pauguriņi, ieplaciņas, pļavas un pat individuāli lielākie koki – visas tās svarīgās detaļas, kas neļauj apmaldīties pat pirmoreiz sastaptā mežā. Vairākas reizes sarežģītās vietās glāba tieši laicīgi sagatavotās 1:10 000 mēroga kartes, kuras man pat sapņos nerādītos, ja ne Digitālā bibliotēka un ja ne LNB Kartogrāfijas nodaļas darbinieču entuziasms digitalizējot šīs PSRS armijas militārās kartes.

Starp citu, vēl tikai gadiņus 20 atpakaļ, kad šīs kartes tika veidotas, tās sapņos nerādītos ne tikai man, bet arī nevienam citam Latvijas PSR iedzīvotājam, jo tai laikā tas, redz, bija PSRS valsts noslēpums.

Kartes fragments

Bet laiki iet, politiskās iekārtas mainās un nu ikvienam ir pieejami materiāli, kas kādreiz bija tikai ģenerāļu privilēģija.


KOMENTĀRI: 13, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas, Tehnoloģijas

Komentāri: 13

  1. Austrumvējš saka:
    13. March, 2008 plkst. 23:03

    Hmm, Digitalajā bibliotēkā sadaļā “Kartes” taču ir tikai Latvija 16.–18. gs. kartēs…

  2. lndb saka:
    14. March, 2008 plkst. 0:03

    Austrumvējš, šis piemērs vienkārši demonstrē “aisberga efektu”: bibliotēku krājumos patiesībā ir daudz, daudz vairāk pērļu nekā šobrīd publiski pieejams.

  3. Papuass saka:
    14. March, 2008 plkst. 0:03

    Un kāds tad mums ir labums no tā, ka A. Žoglam ir pieejamas šādas kartes?

  4. lndb saka:
    14. March, 2008 plkst. 0:03

    Kartes ir pieejamas jebkuram interesentam. Atliek tikai interesēties.

  5. Austrumvējš saka:
    14. March, 2008 plkst. 1:03

    Kāpēc viss nav publiski pieejams?

  6. lndb saka:
    14. March, 2008 plkst. 1:03

    Austrumvējš, tāpēc ka: a.) nav vēl īsti izlemts par ērtāko tādu karšu attēlošanas veidu internetā; b.) nav skaidras PSRS militāro karšu īpašumtiesības – no vienas puses, var uzskatīt ka līdz ar PSRS sabrukumu, kartēm vairs nav tiesisko īpašnieku. No otras puses, kamēr nav 100% pārliecība, ka viss ir ok, šīs kartes ir pieejamas tikai pēc individuāla pieprasījuma.

  7. Reinis saka:
    14. March, 2008 plkst. 3:03

    nez, psrs tiesības jau nekur nepazuda, un tās pārmantoja krievijas federācija. es zinu no vikipēdijas rakstīšanas, ka pat vecās padomju enciklopēdijas nevar brīvi izmantot, jo tā neskaitās publiskais īpašums pat tad, ja iestāde, kas tās taisīja, vairs nepastāv, un ir jāgaida, kad paies tas 60 vai cik gadu noilgums

  8. Jānis saka:
    14. March, 2008 plkst. 8:03

    Nu gan. Jūs rakstāt “šīs kartes ir pieejamas tikai pēc individuāla pieprasījuma.” Kā gan es varu zināt, ka tādas kartes ir digitalizētas, lai ar savu individuālo lūgumu vērstos pie jums?

  9. lndb saka:
    14. March, 2008 plkst. 9:03

    Jāni, labs jautājums, bet ar visu nestāstīšanu, LNB Kartogrāfijas nodaļā tas ir viens no visvairāk izsniegtajiem materiāliem. Cilvēki ir nākuši un aktīvi interesējušies.

  10. nuclearsecrets saka:
    14. March, 2008 plkst. 18:03

    LNDB jau konspirējas ne sliktāk par padomju ģenerāļiem 🙂 Var jau būt, ka cilvēki tāpat prasa, bet cik vairāk prasītu un lietotu, ja pastāstītu?
    Un par īpašumu — to taču nosaka likums, vai ne? Tad kāpēc LNB nevar mīļi palūgt, lai izmaina likumu tā, ka Digitālajai bibliotēkai ir īpašas privilēģijas materiālu izplatīšanā? AKKA/LAA varēja palūgt, lai viņus uzskatītu par Čaka autortiesību īpašniekiem. Ja viena privāta aģentūra var pieprasīt piešķirt viņiem autortiesības tādēļ, lai viņi gūtu peļņu, tad kādēļ valsts bibliotēka nevar pieprasīt autortiesību atvieglojumus tādēļ, lai sniegtu lielāku labumu sabiedrībai?

  11. Artūrs saka:
    14. March, 2008 plkst. 19:03

    nuclearsecrets, ja zinātu kam prasīt atļauju (konkrēti par PSRS kartēm runājot), tad noteikti paprasītu. 🙂
    Bet Autortiesību likums, starp citu, jau tiks grozīts par labu Digitālajai bibliotēkai, piemēram, ļaujot no bibliotēku telpām piekļūt visiem materiāliem – neatkarīgi no tā vai ir autortiesību aizsardzība vai nav un neatkarīgi no tā, kur atrodas pats oriģināls.
    Toties sarunāt kaut kādu pretīmnākšanu no autortiesību aģentūru puses ir tāpat kā sarunāt pretīmnākšanu no ķieģeļu sienas – vismaz tāds iespaids man palicis pēc katras tikšanās ar AKKA/LAA pārstāvjiem. Mēģināju no viņiem izlūgties vismaz tādu iespēju kā vāku, saturu rādītāju, indeksu, pāris lappušu vai jebkuru citu fragmentu brīvu attēlošanu internetā… nu kaut vai samazinātā kvalitātē… nu kaut vai ar ūdenszīmēm… Atbilde bija viennozīmīga: “Nemūžam!”
    Var protams runāt ar katru autoru individuāli, bet tas prasa milzīgus resursus: nauda, laiks, papīri, juristi, likumdošana, utt.

  12. veda saka:
    16. March, 2008 plkst. 17:03

    Pateicos par ļoti saturīgu lasāmvielu!

  13. Interneta Pakalpojumi saka:
    2. October, 2009 plkst. 22:10

    intresants raksts 🙂

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.