Nu nu, Dubaja, Sidneja… Vispirms jāapmierina zemākas pakāpes vajadzības pirms pāriet uz nākamo līmeni. Un tā saicamā gaismas pils – par kādiem resursiem tā tiek būvēta? Vai adekvātiem Latvijas pašreizējās attīstības līmenim? Dubajā taču uzreiz arī netika uzbliezta tā augstā viesnīca, bet tikai sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi.

kazino, diskotēkas, naktsklubi, restorāni, veikali, masāžas saloni – tas viss ir privāta iniciatīva un nebūtu to korekti salīdzināt vai ņemt par piemēru tādām manipulācijām kā – re kādi objekti un kāpēc ne gaismas pils.

teātri, kino, skolas, universitātes, koledžas, lidostas, autoostas – daļēji gan privātais, gan valsts sektors.

Valsts daļa no Tevis pieminētā paliek publiskās tualetes (kas ir nepieņemami maz un faktiski var uzskatīt ka tās nav) un dzelzceļa stacijas.

Tātad kas sanāk – no tualetēm un dzelzceļa uzreiz lēciens uz visnotaļ abstraktu (relatīvi) gaismas pili.

Varbūt tomēr ir vērts padomāt par prioritātēm? Ko līdzēs ūbermoderna bibliotēka (izņemot Tevis pieminēto dižošano ārzemniekiem), ja, piemēram, izglītības sistēma gadu no gada tiek arvien vairāk degradēta? Var gadīties, ka nebūs taču kas to bibliotēku izmanto nekam citam kā pirmajā stāvā uzbūvēto viekalu apmeklēšanai. Mana mamma arī ir skolotāja, un man ir sīkais brālis (14 gadi) un man ir iespēja tomēr novērtēt un salīdzināt esošo situāciju ar situāciju pirms 15 gadiem.

Citēju:
`Vai nav dīvaini, ka mums, tā sauktajai “zināšanu sabiedrībai”, dzīvojot Informācijas laikmetā nav savas vietas informācijas gūšanai[...]`
Šis teksts pilnīgi neiztur kritiku, ja vēlies atsaukties uz informācijas laikmetu (tātad arī informācijas sabiedrību). Kāda jēga salikt vecos procesus (bibliotēkas apmeklējums) jaunā ietvarā nemainot fundamentālo pieeju (piemēram, digitalizēt, aprakstīt ar metadatiem, utml.) Es saprotu, ka pagaidām pastāv visnotaļ lieli gan tehniskie gan juridiskie aspekti visa digitalizēšanā, bet varbūt tāpēc ir labāk meklēt tam tehniski risinājumu un veicināt atteikšanos no autortiesībām? Neuzskatu, ka informācijas sabiedrībai būtu atšķirības fiziski aizbraukt uz vienu, otru vai astoto bibliotēku tā vietā lai brauktu uz vienu. Informāciju par grāmatas atrašanās viet var iegūt arī tagat. Tai [informācijas sabiedrībai] daudz svarīgāk, manuprāt, būtu iegūt tādus pakalpojumus, kā, piemēram, ātru informācijas atlasi, ātru piekļuvi tai, utt. Ar ātrs šeit es domāju neierobežotu laikā un vietā. Ko dod ultra bibliotēkas ēka, ja tā nestrādā šajā laikā? Tas neatbilst jēdzienam informācijas laikmets.

Neiedziļinoties lietās, par kurām nav manā kompetencē spriest (kā piemēram, nodokļu maksātāju naudiņas tērēšana), pāris argumenti, kāpēc jaunu ēku LNB vajadzētu.

LNB īrētās telpas ir traģiskā stāvokli (un lieli remonti netiek veikti, jo jau n-tos gados tiek gaidīts uz jauno ēku). Cik saprotu visas 5 (?) ēkas laikam arī tiek īrētas un arī tas maksā. Apstākļi, kādos šobrīd glabājas grāmatas un citi izdevumi pilnībā nav piemēroti ilgstošai materiālu saglabāšanai, praktiski tie tur lēnām pūst. Turklāt, arī vietas izdevumiem ir par maz (un telpas jau maģiski lielākas nepaliek). Šeit jāatceras, ka, šobrīd pasaulē tiek izdotas tik daudz drukātu grāmatu kā vēl nekad.

Bibliotēku vajadzētu uztvert ne tikai kā grāmatu glabātuvi (kur bibliotekāru uzdevums ir pasargāt grāmatas no lasītājiem:), bet gan kā atvērtu vidi izglītībai un arī atpūtai — jau šobrīd bibliotēkā notiek izstādes, dažādas konferences un semināri. Ļoti daudz apmeklētāju (jā, bibliotēka joprojām tiek, manuprāt, samērā plaši apmeklēta — sākot no studentiem un beidzot ar pensionāriem) izmanto elektroniskos resursus. Ne visiem mājās ir dators, ne visiem ir nauda, lai iegādātos pieeju dažādām tiešsaistes datubāzēm, kas bibliotēkā ir pieejamas par brīvu. Starp citu, bibliotēka ir viena no tām vietām, kur bez maksas ir pieejams bezvadu internets

Tik pat labi, tad jau varētu (mazliet pārspīlējot) “digitalizēt” arī visus muzejus, slēgt grāmatnīcas, aizvērt kafejnīcas (jo visu jau var izdarīt mājās internetā) — un viss būs mums elektroniski. Skaidri zinu, ka es to nevēlos. Neuzskatu sevi par vecu tanti, bet man daudz labāk patīk grāmatas lasīt drukātā veidā. Man daudz labāk patīk komunicēt ar cilvēkiem, nevis vienai sēdēt četrās sienās (praktiski jau šobrīd — var taču mierīgi izdzīvot neizejot no mājas, strādājot un iepērkoties internetā, tomēr lielākā daļa tā nez kāpēc nedara…).

Turklāt būsim reāli — visu krājumu digitalizēšana tā vai tā tuvākajos pārdesmit gados nebūs iespējama. Un ko tad darīt tos pārdesmit gadus? Bibliotēkai vairs nepapildināt savus krājumus un ļaut sapūt vecajiem? Vienkārši likvidēt bibliotēku? Jāatceras, ka nacionālā bibliotēka praktiski kalpo arī kā daļa no mūsu vēstures glabātājas.

Jaunās bibliotēkas plāns ir aplūkojams http://www.gaismaspils.lv/gp/index.php?l=lv&m=gaismaspils&s=Funkcionalais_risinajums
Praktiski Gaismas pils ir ne tikai jaunā ēka, bet arī jaunas iespējas bibliotēkā sniegto pakalpojumu attīstībai — bibliotēka būs atvērta visu diennakti, lasītavās grāmatas būs pieejamas “brīvpieejā” (ja šobrīd grāmatas praktiski visās lasītavās ir jāpieprasa personālam, tad jaunajā ēkā grāmatplauktiem varēs brīvi piekļūt) utt.

P.S. Mana mamma, arī skolotāja, bibliotēkas celtniecību tikai un vienīgi atbalsta.

redzi, arī es saku ka vajag celt, bet ne tāpēc, ka tas ir pareizais risinājums, bet tāpēc, lai par lielu naudu iegūtu bargu mācību un nākotnē demogoģiskas runas būtu atpazīstamas saknē.
Celonis kopējai nepatikai pret šo celtni ir sākumā ieliktā patiesā vēlme DIŽOTIES un IZRĀDĪTIES, nevis patiešām rūpēties par Latvijas ļaužu izglītošanos, politiķiem nepieciešams kaut kāds mistisks simbols, bet ne saturiski augstvērtīgas grāmatas un labi apmaksāti profesori, kas izskaidrotu tajā minētās gudrības.
Forši, ka esi pieminējis Sidneju, jo tā celtne ir tieši šādas dižošanās paraugs – labu skanējumu tajā operā neviens profesionālis nav saklausījis, akustikā tā ir LIELĀ NEVEIKSME.
Tāpēc – davai, leksim bedrē, leksim bedrē, redzēs kas mūs ārā vilks!

P.S.
Ja uzskati ka būvniecībā nevar “nozagt” tāpēc, ka kāds skatās, tad laikam Tava bibliotēka nesatur pietiekami izsmeļošu informāciju, kas zināma katram darbu vadītājam – nezog jau mantu dabā, bet uz papīra darbu apjomos slēpto darbu/materiālu/kvalitātes veidā.

Reku’, šis citētais mani uztrauc vairāk, nekā jaunā LNB.
Uzbūvēt, varbūt, uzbūvēs. Bet, kas to uzturēs kārtībā???
Vai ziniet, cik tie lielie logi prasīs gaisa kondicionēšanu atkarībā no gadalaika? Vajadzēs jaunu HESu, kā jau tika pieminētc
Plusss, gan jau par pāris miljoniem gadā arī izdomās,kā notītīt tos visus stiklus no slīpajām šķautnēm. Dizains jau -OGA, bet, kas kops un uzturēs un par cik Latiem?

>LNB īrētās telpas ir traģiskā stāvokli (un lieli remonti netiek >veikti, jo jau n-tos gados tiek gaidīts uz jauno ēku).

Ar tām stiklotājām fasādēm ir tā kā ir. Labs piemērs ir Saules akmens – vasarā nežēlīga cīņa ar karstumu, ziemā – ar aukstumu. Siltumietilpīgas sienas kā vecajās mājās tomēr izmaksā lētāk temperatūras uzturēšanā.

piedodiet par kļūdām,jo nespēju aiz dusmām parakstīt…..

Biblioteka bez visaptverošas elektroniskās bibliotekas ir vajadzīga tikai tiem, kam Latvija beidzas līdz ar Rīgas robežām!

Bibliotekārei, atbildot uz Jūsu jautājumu “kā?”, varu teikt pavisam vienkārši: “aktīvi darbojoties!” Ārsts taču arī pats “no zila gaisa” nedodas, piemēram, uz Kuldīgas ielu 15 pie cilvēka, jo varbūt, ka tur kādam tieši šobrīd ir vajadzīga palīdzība. Tā nenotiek! Ja cilvēkam Kuldīgas ielā 15 vajag palīdzību, tad viņš arī zvana ārstam un tas brauc ciemos nevis otrādi.

Ja skolu bibliotēkām nepieciešami datori, tad no skolu bibliotēkām arī vajadzētu nākt iniciatīvai. Var uzrunāt IZM, var uzrunāt Latvijas Skolu bibliotēku asociāciju, var uzrunāt citas institūcijas… Iespējams liela daļa no šīm iestādēm neatsauksies uz pirmo aicinājumu un iespējams būs nepieciešama ilgstoša pārliecināšana, bet tas tak nekas… Gaismas pils projekts no G. Birkerta uzrunāšanas līdz pamatakmens ielikšanai ilga gandrīz 20 gadus. Bija cilvēki, kas ik dienas pastāvēja un cīnījās par Gaismas pils ideju visus šos gadus. Vai tad tiešām nevar dažus mēnešus pacīnīties par pāris datoriem?

Tad kad IZM gremdēja paši savu “bērniņu” – LIIS (ar “Bibliotēku” komplektā), tad, cik man zināms, neviens skolu bibliotekārs IZM-ā ne vārdiņu neaizlika. Klusēja kā partizāni! Tāpēc varu tikai vēlreiz aicināt – vajag aktīvāk darboties un viss būs!

Bil, tu droši vien runā par vienu no LNDB sastāvdaļām – digitālo objektu pārvaldības sistēmu? Jā, šī konkrētā sistēma tiešām tiek veidota uz Microsoft produktu bāzes. Microsoft bija atklāta konkursa (konkursā varēja piedalīties jebkurš) uzvarētājs. Par konkursa rezultātiem (kurus varēja uzzināt jebkurš ieinteresēts nodokļu maksātājs) – netika iesniegta neviena sūdzība. Arī tavas sūdzības, Bil, nebija!
Man ir jautājums Tev, Bil: kāpēc tu sēdēji rokas klēpī salicis un nerīkojies? Ja tavu acu priekšā tiešām notiek nelikumības, tad kāpēc tu uzņemies nozieguma līdzzinātāja lomu?
“Nodokļu maksātājs” nav sinonīms vārdam “dievs”. Nodokļu maksātājam ir tiesības pārliecināties, ka viņa nodokļu naudiņa tiek izlietota godīgi.. valstisku mērķu vārdā. Un tici man, veidojot digitālo bibliotēku, mums nav citu interešu kā izveidot katram Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa atrašanās vietas, ieņemamā amata vai maksāto nodokļu apjoma ērtu piekļuvi Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Bil, un lūdzu, paraksties ar savu īsto vārdu un uzrādi savus kontaktus, lai nākamajā reizē, kad būs jautājumi nodokļu maksātājiem – varam tev paprasīt.

Bils, klāt neesmu stāvējis, svecīti neesmu turējis, ar minējumiem šeit nenodarbošos.
A mani vispār maz interesē ir bijis cilvēks uz Mēness vai nav, ir Elviss dzīvs vai nav, pastaigājas kaut kur Himalajos sniega cilvēki vai ne… Būšu sava opapa vecumā, noteikti dirnēšu caurām dienām pie TV ar tēju un cepumiem un spriedīšu par to, kādi visi tur valdībā intriganti, maitas un mafiozi.. kāpēc man nav pensija deputātu algu izmērā… Bet šobrīd… šobrīd man ir interesantākas lietas, ko darīt.
Ir cilvēki, kuriem patīk rakāties citu netīrajā veļā vairāk par visu uz pasaules.. ja tev tāds aicinājums – lūdzu, uz priekšu! Live your dream!

Vabaduse, digitālā bibliotēka tehnoloģiski ir izgājusi vismaz 3 etapiem, no kuriem pirmie divi katrs pa savam ir uzskatāmi par atvērtā koda risinājumiem. Tikai 3. piegājiens ir balstīts uz komercproduktu, bet starp citu, tikai balstīts, jo galarezultāts tik un tā būs ļoti atvērta sistēma, kuru varēs pielāgot visdažādākajām satura piegādātāju vajadzībām.

Ņemt atvērtā koda risinājumu, kā vienīgo argumentu minot: “Atvērtais kods – tas ir kruti!” ir stulbi. Atvērtā koda risinājumiem digitālajā bibliotēkā ir vairāki būtiski trūkumi.

Digitalizēšanas apjomi ir pietiekami zolīdi. Kaut vai http://www.periodika.lv publicētās 300 000 lappuses ir nopietni. Šis (2008.) gads pamatā ir bijis veltīts digitālās bibliotēkas tehnoloģiskās bāzes un organizatoriskā aparāta izveidošanai. Tagad par vienu no tuvāko gadu prioritātēm ir izvirzīta masveida digitalizācija, kas protams nav triviāla autortiesību un citu ierobežojumu dēļ.

Vabaduse, digitālās bibliotēkas programmatūru varēs uzstādīt jebkurā bibliotēkā, arhīvā, muzejā, kuri būtu gatavi savus digitalizētos materiālus pievienot Digitālajai bibliotēkai. Programmatūru varētu uzstādīt pat pie grāmatu izdevējiem, kas varētu pievienot digitālajai bibliotēkai jaunākās (un ne tik jaunākās) grāmatas. Tiesa, ne visas noteikti būtu pieejamas publiski.

Papildinot – ar ko riskē šī cilvēku grupa, gadījumā, ja rezultāts būs lietotājam nedraudzīgs, slikts, nefunkcionāls? Ar ko?

Jūs paši lepojaties ar to pašu Vītola fondu? Ir tāds gandarījums, ka tas ir kaut kas jauks, ērts un lietotājam draudzīgs?

Digitālā bibliotēka rāda divus pilotprojektus – Vītola fondu un periodiku.

Precizēšu — šogad digitālā bibliotēka ir publiskojusi 2 projektus — jau minēto periodika.lv (kur šobrīd pieejamas 300 000 no plānotajām ~6 000 000 lappusēm) un Dziesmu svētkiem veltīto kolekciju “Latviešu Dziesmu svētki”. Pie periodika.lv darbs turpinās un šogad uz rudens pusi būs pieejama papildināta versija (uzlabojumi saskarnē, papildināts saturs).

Pārējie projekti ir veidoti labu laiciņu iepriekš (līdz ar to, jā, piekrītu šiem projektiem izpildījums nav tas labākais), turklāt tas nav tikai Vītols (kuram, starp citu, tika izmantots open source risinājums). Skat. http://lnb.lv/lv/digitala-biblioteka — tur atrodami gan digitalizēti attēlizdevumi, gan kartes, gan laikraksti.

Pārējās atbildes droši vien varēs sniegt Artūrs. No savas puses varu piebilst, ka līdz ar digitālās bibliotēkas portāla publiskošanu, visas vecās kolekcijas (arī Vītols) būs pieejamas tur.

Centīsimies šogad (par darbu līdz šim skat. ierakstā “DOM sistēmai – 1 gads!”). Pats portāls gan būs samērā maza daļa no kopējā paveiktā darba, kā jau minētājā ierakstā redzams, liela uzmanība ir vērsta digitalizēto objektu turpmākai saglabāšanai.

Edmunds, jā mēs lepojamies ar Vītola fondu – projekta izstrādes gaitā iegūtā know how dēļ.

Priekšvēsture Vītola projektam ir tāda, ka līdz 2006. gada aprīlim digitālizēšanas process notika saskaņā ar sekojošu procedūru:

1. Ieskenējam dokumentu kādā digitalizētāja intuitīvi izvēlētā formātā. Parasti jau jpeg.
2. Ierakstam failu DVD diskā (ieliekam plauktiņā apputēšanai) un pie reizes aizsūtam arī web adminam.
3. web admins, ja vajag vēl uztaisa pdf (piemēram, avīzēm), ja nevajag, tad ieliek HTML lapā pa tiešo jpeg (piemēram, attēliem).
…viss!

Protams, ka šāda procedūra nenodrošināja nekādus tur mūžsaglabāšanas un mūžpieejamības principus, kas ir fundamentāli gan tradicionālajai, gan digitālajai bibliotēkai.

2006. gada aprīlī tika izveidota Digitālās bibliotēkas darba grupa (sākotnēji 3 cilvēku sastāvā), kas 6 mēnešu laikā (ieskaitot vasaras mēnešus starp citu) līdz 2006. gada septembrim paveica sekojošo:

* Izpētīja digitālo bibliotēku veidošanas labāko praksi un tehniskās prasības citur pasaulē.
* Analizēja un izvēlējās digitālo bibliotēku pārvaldības sistēmu platformu (FEDORA/Fez).
* Izstrādāja Vītola projekta koncepciju un pielāgoja augstākminēto rīku gan vizuāli, gan funkcionāli tieši Vītola projektam.
* Izstrādāja “Ciparotāja rokasgrāmatas” pamatus (tagadējā versija jebkuram pieejama LNB mājas lapā).
* Izveidoja digitalizēšanas darba plūsmu pamatus.
* Līdz ar Vītola projektu uzsāka starp-organizāciju sadarbību digitalizēšanas projektos.
* Galu galā, atlasīja, skenēja, aprakstīja, publicēja Vītola notis, vēstules, fotogrāfijas, koncertu afišas, utt.

Var uzskatīt, ka Vītola projekts ir tapis ļoti saspringtos 6 mēnešos ar nenormāli maziem cilvēkresursiem (cilvēki vasaras laikā negāja atvaļinājumos. Sēdēja darbā līdz 8iem, 9iem vakarā, strādāja mājās brīvdienās…). Un lai arī Vītola saskarne nav pati mūsdienīgākā… nu ko tur daudz – pavisam nemūsdienīga, tomēr jā – lepojamies ar Vītola projektu, jo tā izstrādes laikā iegūtās zināšanas ir nenovērtējamas. Šobrīd Latvijas digitālās bibliotēkas veidotāju uzkrātais know how noteikti ir pasaules TOP 3 un tas lielā mērā pateicoties arī tieši Vītola projektam.

Par periodika.lv saskarni piekrītu.. Es ar biju gaidījis ko vairāk… Es, piemēram, biju gaidījis, ka atvēršu avīžu arhīva lapu, 10-15 sekundes saspringti skatīšos ekrānā, domājot par sev interesējošo tēmu un tad man, abrakadabra, atvērsies lapa ar “tieši to, kas man bija vajadzīgs!”

Vajag lietas skatīties kontekstā… jāpamēģina sev interesējošo lietu atrast vispirms vecajā avīžu arhīva variantā http://old.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/index.htm

un tad, pilnam kontekstam, jāpamēģina aiziet uz bibliotēku un pāršķirstīt 300 000 avīžlapas, tā teikt, manuālā režīmā.

Man pēc http://www.periodika.lv palaišanas loģiski interesēja ar ko mani uzvārda brāļi “Žoglas” iegājuši vēsturē. http://www.periodika.lv man atbildi piedāvāja pāris sekunžu laikā. Līdz šim zināmie risinājumi (vecais on-line arhīvs un analogās avīzes) man prasītu miljoniem, es nepārspīlēju.. es tiešām domāju miljoniem reižu ilgāku laiku, pie tam – bez garantēta rezultāta, jo kas tad var tādu kvantumu pārskatot 100%-īgi koncentrēties, lai nepalaistu garām to vienu kāroto atslēgas vārdu.

Emma, diemžēl neesam paguvuši periodikas projektam pielikt arī pamācību. Ieliekot pēdiņās “kungu iela 30″, rezultāts ir tieši tāds kā gaidījāt.

Par meklēšanas ātrumu jāpiekrīt, iespējams ir kādas sistēmas problēmas, jo pirms pēdējo laikrakstu porcijas pievienošanas bijis krietni labāk.

Juhan – pamatā publiski domājam rādīt visu, ko autortiesības atļaus. Pilnā pieeja plānota arī no Gaismas tīkla (proti – arī visām publiskajām bibliotēkām).

Starp citu, vai šobrīd ir pieejama statistika par to, ko lasa bibliotēku apmeklētāji?

Diskusijas nobeigumā var pieminēt vienu būtisku faktu, tagad Demakova ir demisionējusi, bet viņas ambiciozās idejas, par kuru realizāciju, bezšaubām viņa nenes nekādu atbildību, ir palikušas un par tām kādam būs jāmaksā. Un vēl kāds pārdomu vērts jautājums! Kāds tad bija Demakovas demisijas patiesais iemesls?

hehe spēcīgs raksts