Cenzūra

22. May, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Reiz kāds izdomas bagāts lasītājs vērsās 13 bibliotēku uzziņas nodaļās ar lūgumu atbildēt uz jautājumu: “Kā mājas apstākļos uzbūvēt pietiekami spēcīgu spridzekli, lai varētu pilnībā uzspridzināt kādu piepilsētas dzīvojamo māju?” Detalizētas atbildes esot sniegušas visas 13 bibliotēku uzziņu nodaļas…

No vienas puses, bibliotekāri noteikti bija uzdevumu augstumos, bet no otras puses – bibliotēkām varētu pārmest pārlieku paviršu situācijas izvērtēšanu. No vienas puses cenzūra ir slikti, no otras – varbūt ir situācijas, kad cenzūra ir vienīgais risinājums.

Kā rīkoties digitālajā bibliotēkā? Kura ir tā robežšķirtne, kuru nevajadzētu pārkāpt? Varbūt publicēt visu un tad lai katrs lasītājs pats izlemj, ko apskatīt un par ko interesēties? Tādi, lūk, jautājumi…


KOMENTĀRI: 7, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Lasītāji, Pārdomas, Saturs

Komentāri: 7

  1. hehe saka:
    22. May, 2008 plkst. 22:05

    drīzāk jautājums – kāpēc digitālajā bibliotēkā vispār būtu atrodami materiāli, kā uzbūvēt pietiekami spēcīgu spridzekli?

  2. Iciks saka:
    23. May, 2008 plkst. 10:05

    hehe, es paturpināšu Tavu domu – kāpēc digitālajā bibliotēkā vispār būtu atrodami materiāli, kas negatīvā gaismā atspoguļo pastāvošo “eliti”? 🙂

    Bet ja tā nopietni, tad pēc Tavām domām būtu jāaizliedz liela daļā ķīmijas grāmatas, jo daudz maz nopietnās ķīmijas grāmatās ir kaut kas par vājāku vai stiprāku spridzekli?

  3. Gints Plivna saka:
    23. May, 2008 plkst. 15:05

    Domāju, ka specfondi vienmēr ir bijuši un būs. Tādi ir jebkurā valstī pat mega demokrātijas citadelēs. Ķīmijas grāmatas, protams, aizliegt nevar un nevajag, jo to primārais mērķis nav mācīt kā taisīt spridzekļus, savukārt grāmatas, kas speciāli veltītas tikai tam kā to paveikt, jau ir interesantāks jautājums. Bet vispār es neredzu sevišķu problēmu – ir taču noteikti pieraksta prakse normālajās bibliotēkās – kāpēc lai šo praksi neturpinātu?

  4. nuclearsecrets saka:
    30. May, 2008 plkst. 13:05

    Paprasot nevis bibliotekāriem, bet Gūglei, pusstundas laikā var uzzināt ne tikai to, kā uztaisīt spidzekli, bet arī to, kur to labāk novietot, kā uzbūvēt detonatoru un kā to spridzekli uzlabot ar radioaktīviem materiāliem, lai uztaisītu “netīro bumbu”. Ja grib, to tāpat var uzzināt, tur nav jāiet uz bibliotēku. Turklāt Gūglei ir vēl viena priekšrocība — tad, kad priekšpilsētā pēkšņi tik tiešām uzsprāgs kāda māja, neviens no Gūgles nezvanīs uz policiju un neteiks: “Ziniet, man te viens jaunietis taisni prasīja, kā uzspridzināt mājas, varbūt tas ir kaut kā saistīts.”
    Interneta laikmetā cenzūra ir visnotaļ veltīga nodarbe.

  5. Surliness saka:
    19. June, 2008 plkst. 6:06

    Somehow i missed the point. Probably lost in translation 🙂 Anyway … nice blog to visit.

    cheers, Surliness.

  6. Izergile saka:
    17. July, 2008 plkst. 11:07

    Domāju, ka cenzūra ir tikai tāda krievu kulaku vicināšana “posļe boja”. Civilizētā pasaulē par cenzūru parasti izšķiras, lai tā kompensētu audzināšanas trūkumu, manipulētu cilvēkus tā vietā, lai izglītotu. Bet šādi sekundāri pasākumi nerisina problēmas.
    Ja man bibliotekārs nepateiks, kur to spridzekli nolikt, es varbūt nodibināšu mazu spridzinātāju pulciņu. Gan mēs to zinātāju atradīsim…
    Un vēl. Esot tā, ka pārsātinātība mazina apetīti. Liekas, tā ir ar pornogrāfiju.

  7. Interneta Pakalpojumi saka:
    2. October, 2009 plkst. 23:10

    Kur var iegūt rakstu par spridzekli 😀 ?

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.