Nu jau diezgan pasen Google solīja laist klajā savu alternatīvo versiju Wikipedia enciklopēdijai – Knol. Protams, ka vēl vienu wiki tipa enciklopēdiju nebūtu jēga taisīt, tāpēc Google savu enciklopēdiju nolēma veidot ar īpašu piesitienu – bija plānots, ka Knol šķirkļus rakstīs nozares profesionāļi. Piemēram, Knol ierakstu par “smadzenēm” rakstītu profesionāls neirologs nevis anonīms interneta lietotājs, kurš kaut ko kaut kur būtu izlasījis un, mazliet piefantazējot, saviem vārdiem pārrakstījis kā enciklopēdijas šķirkli.

Šonedēļ Google beidzot ir publiskojusi Knol (http://knol.google.com) un var pārliecināties, ka katram ierakstam tiešām ir apskatāms autors, kas šķiet tiešām ir nozares profesionālis. Tomēr izrādās Knol nav tik slēgta enciklopēdija, kā pēc pirmajiem reklāmrakstiem varēja sagaidīt…

Lieta tā, ka, piereģistrējoties Knol, savus ierakstus var veidot jebkurš. Tai skaitā, es varu reģistrēties kā Knol lietotājs un uzrakstīt pats savu ierakstu par “smadzenēm”, kur es tās varu nodēvēt, piemēram, par “vienu no elpošanas sistēmas orgāniem, kas ūdeņradi pārstrādā hēlijā.” Lai kontrolētu tādas muļķības, katram Knol ierakstam ir arī savs reitings 5-zvaigznīšu sistēmā. Loģiski, ka mans ieraksts par smadzenēm kotētos daudz zemāk par kāda neirologa veidotu šķirkli, taču varbūt kāds naivāks lasītājs noticētu arī manai versijai.

Kādas tad ir galvenās, ātrumā novērotās Knol atšķirības no Wikipedia:

• Katram ierakstam ir viens autors vai konkrēts autoru kolektīvs.
• Ierakstiem ir 5-zvaigžņu sistēmas reitingi.
• Par vienu un to pašu tēmu vairāki lietotāji var veidots katrs savu enciklopēdijas ieraksta versiju. Vairs nav viena vienīgā, konsolidētā patiesība.
• Ierakstus var komentēt.

Bet galvenā atšķirība varētu būt ierakstu saturā. Wikipedia, acīmredzot, ir orientēta uz cilvēkiem ar vispārīgām zināšanām. Wikipedia ieraksts par “smadzenēm”, lai arī satur daudz svešvārdu, tomēr pa lielam ir saprotams jebkuram vidējo vispārējo izglītību ieguvušajam. Neirologs izlasot Wikipedia šķirkli neko īpaši jaunu neuzzinātu (un ja uzzinātu, tad cerams tāda “eksperta” pakalpojumus nenāksies izmantot).

Knol, turpretim, var būt vairāki enciklopēdijas šķirkļi par “smadzenēm”: viens – tāds virspusējs apraksts, bet pārējie – padziļināti pētījumi par kādu konkrētu neiroloģijas aspektu, kas varētu interesēt arī nozares profesionāļus.

Kāds šim visam sakars ar digitālo bibliotēku? Vienkārši, arī viedojot digitālo bibliotēku, nākas domāt par satura kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem. Skaidrs, ka digitālajā bibliotēkā būs īpašs kvalitātes kontroles mehānisms, redaktori, utml. Bet noteikti derētu arī lietotāju-pievienots saturs ar vienkāršotu kvalitātes kontroli. Kā to labāk izdarīt? Ko kontrolēt.. ko ne? Vajag cenzūru vai nevajag? Ko cenzēt un ko ne? Tādi un līdzīgi jautājumi nodarbina arī mūsu prātus…