Vai Tu lasītu grāmatas internetā?

6. November, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Jautājums, kas ik pa laikam pārņem Digitālās bibliotēkas veidotāju prātus: “Vai vispār un cik lielos apjomos vajadzētu digitalizēt grāmatas?

Delfos, tvnet-os un citos portālos grāmatu digitalizēšana vienmēr tiek piedāvāta kā alternatīva LNB jaunās ēkas celtniecībai. Parasti šāds viedoklis gan ir balstīts emocijās nevis vēsu prātu izvērtētā situācijā.

No tehniskā viedokļa tiešām nav nekādu būtisku šķēršļu grāmatu digitalizēšanai. Ir speciāla tehnika tieši grāmatu skenēšanai, ir uzņēmumi, kas specializējas masveida skenēšanas pakalpojumu sniegšanā, ir programmatūra un formāti, kas ļauj digitalizētās grāmatas gan OCR-ot, gan saglabāt ērti apstrādājamos veidos. Grāmatas ceļš no bibliotēkas plaukta līdz PDF datnei datu centra serverī ir paveicams ātri un bez problēmām. Grāmatu skenēšana

Toties šaubas rodas par tālāko – digitalizēto grāmatu reālo pielietojumu. Šai brīdī sarīkosim nelielu aptauju un esiet maksimāli godīgi! 🙂

[polldaddy poll=1081539]

Ja man pašam būtu jāatbild, tad esmu izlasījis precīzi vienu daiļliteratūras grāmatu PDF formātā. Grāmata pagadījās pietiekami interesanta, tāpēc neilgi pēc lasīšanas uzsākšanas vairs neapzinājos, ka lasu grāmatas tekstu no laptopa monitora. Teiksim tā, grāmatas sižets izrādījās saistošāks par datu nesēju.

Par spīti tam, man arī neradās atkarība no PDFu lasīšanas un tā arī vairs nevienu grāmatu, skatoties savā datora monitorā, neesmu izlasījis. Fragmentus jā, bet tā ka veselu grāmatu – kaut kā nav sanācis.

Un tāpēc arī šaubas par grāmatu digitalizēšanas lietderību, jo “digitalizēsim visas grāmatas!” var izrādīties tik vien kā skaists sauklis, bet vējā izmests laiks un nauda. Padalieties savos iespaidos! Vai jūs lasītu digitālās bibliotēkas portālā pieejamas grāmatas? Kādiem vajadzētu būt digitālo grāmatu parametriem (formāts, funkcionalitāte, utml.), lai jums būtu vēlēšanās lasīt grāmatas elektorniskā formātā? Nu un protams visam fonā atcerieties mazo vārdiņu… autortiesības.


KOMENTĀRI: 25, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas, Tehnoloģijas

Komentāri: 25

  1. m. saka:
    6. November, 2008 plkst. 19:11

    Tur ir cita beeda, gramatas datoraa lasiit ir sasodiiti neerti. Vienigaa alternatiiva ir paris elektroniskas gramatas ar ekraanu kur var ieladeet tadu digitaalu graamatu un lasiit sev velamaa vietaaa. Bet tads aparaats maksaas kadu naudas summu.

    Taaa luuk.

  2. Nils saka:
    6. November, 2008 plkst. 19:11

    Piekrītu, ka bez speciālas tehnikas digitālās grāmatas ir grūti lasīt! Pats nevienu eesmu līdz galam izlasījis, bet paskatījies gan! Tomēr tā tehnika nav nemaz tik dārga! Piemēram Sony piedāvā labus e-book reader! Maksā ap 150 – 300 USD!

    Tikai Latvijā gan neesmu īpaši daudz redzējis vietas, kur tādus nopirkt!

    Ja plaši popularizēs šādu iekārtu, to pirks, tā maksās lētāk! Tad arī bibliotēku digitalizācijai ir jēga!

    Kaut gan man papīrs vienmēr patiks labāk! 🙂

  3. Gints Plivna saka:
    6. November, 2008 plkst. 19:11

    Jautājums ir – ko nozīmē izlasījis? Ja runa ir par grāmatas izlasīšanu no A – Z, tad laikam atbilde ir 1. Viena daiļliteratūras grāmata precīzi Meistars un Margarita krieviski. Patiesība arī izdrukātā veidā galu galā 🙂 Ja runa ir par grāmatas skatīšanos kā atsauci un vēlamās informācijas atrašanu, tad skaits būs noteikti vairāk kā 20, kurās esmu izlasījis vismaz vienu nodaļu. Lasīt no A līdz Z grāmatas datora ekrānā ir pilnīgs murgs. Grāmatas foršā lieta ir tā, ka ir iespējams to paņemt rokā, atlaisties ērti dīvānā un lasīt. Kā uzziņu literatūra digitālās grāmatas ir vajadzīgas un ļoti labas – jo tur var dauuudz ērtāk meklēt un izdrukāt varbūt kādu sev nepieciešamo gabaliņu. Kā daiļliteratūru lasīt no sākuma līdz beigās – manuprāt, galīgi garām.

  4. gulags.lv saka:
    6. November, 2008 plkst. 19:11

    ja necenšas lapu pielāgot lasīšanai, mainot fontus, sleju platumu utt, tad ir grūti.

    Ir desmitiem grāmatu lasītāju softu, ar tiem strādājot nav nekādas īpašas atšķirības no papīra grāmatas. Vajag tikai gribēt.

    Man tagad vienalga – no papīra vai displeja

  5. knipucitis saka:
    6. November, 2008 plkst. 20:11

    Es pasaku godīgi, ka nevienu grāmatu no A-Z elektroniski neesmu izlasijusi, bet, ja saskaititu, cik gramatas es esmu izlasijusi lasot zinatniskos tekstus un macibu literaturu, tad noteikti vairāk par desmit un arī par 100. Man liekas, ka daiļliteratūru cilvēki ilgi vēl lasīs no grāmatas, jo tas ir process un sajūtas. Taču viss, kas ir saistīts ar darbu un izglītību- obligāti datorā!!!!

  6. OreMan saka:
    6. November, 2008 plkst. 20:11

    Man kaut kā ekrāna diez ko nepatīk lasīt garus tekstus. Nezinu, kāpēc, vai nu acis ātrāk nogurst vai kaut kas tāds. Pats zinu tikai vienu cilvēku, kurš atzīst, ka labāk lasa tekstu ekrānā, nevis izdrukātā veidā. Ja man kaut kas padaudz jālasa, parasti mēdzu to izdrukāt. Nezinu, var jau būt, ka atbilstošas tehnikas esamība kaut ko mainītu šajā sakarā, bet tomēr šaubos – ekrāns īr un paliek ekrāns..

  7. Artūrs Žogla saka:
    6. November, 2008 plkst. 22:11

    Paldies par komentāriem! Te izkristalizējas viena atziņa, par kuru mums jau bija aizdomas – pat ja grāmatas netiks lasītas no A līdz Z, tad kā uzziņu avots arī digitalizētas grāmatas varētu kalpot pietiekami bieži. Tātad digitalizēt grāmatas ir jēga.
    Drīzumā varētu šeit uzrakstīt arī par mūsu [grandiozajiem] plāniem tuvākajiem 2-3 gadiem, bet jau tagad varu atklāt, ka liels uzsvars būs uz masveida digitalizāciju (atšķirība no līdzšinējās “cherry picking” pieejas), tai skaitā, tiks digitalizētas un tehniski filigrāni apstrādātas arī LNB krājumos esošās grāmatas.

  8. Gunta saka:
    6. November, 2008 plkst. 23:11

    PDF grāmatas datorekrānā nelasu. Bet esmu iegādājusies vairākas grāmatas darbam PDF formātā, jo gribējās dabūt uzreiz, nevis gaidīt pāris nedēļas piegādi, turklāt tas man izmaksāja 2x lētāk kā grāmatas fiziskā kopija. Vienu grāmatu izlasīju drukātā variantā, otru transportā uz mobilā (bet, ja būtu bijusi iespēja viegli izdrukāt — noteikti lasītu drukātā veidā). Tā vai tā priekšroku dotu drukātajai versijai.

    Bet. Manuprāt, PDF grāmatas būtu lielisks veids, kā iepazīties ar literatūru, ko šobrīd vairs nevar nopirkt. Un droši vien arī tādiem izdevumiem, kurus nevajadzētu obligāti lasīt no A-Z, bet kuros viegli varētu atrast nepieciešamo. Tiesa gan, tas varētu norādīt uz aktuāliem izdevumiem, kas droši vien tā vai tā nevarētu būt pieejami autortiesību dēļ.

    Tas, ko es gribētu redzēt kā PDF un pieejamu publiski, varētu būt kaut kādu populāro autoru zināmākie darbi, obligātā literatūra, kaut kādi īpaši krājumi, vai stāsti, pasakas, labprāt redzētu Blaumaņus, Jaunsudrabiņus, droši vien kādam noderētu arī Raiņi, un tāda veida klasiku, kaut kādas standartlietas — ieskaitot skaistu bībeli vecajā drukā. Man gan jāteic, ka nav nemazākās nojausmas par bibliotēkā pieejamo apjomu ar autortiesībām neaizsargātajām grāmatām, varbūt tur tiešām ir daudz tādu materiālu, kas tiešām būtu tā vērti, lai parādītos publiski. Bet mani ļoti saista doma, ka es varētu meklēt grāmatas tekstā, ka es varētu pēkšņi izdzirdēt/atcerēties kādu citātu, ierakstīt digitālās bibliotēkas portālā un atrast attiecīgās frāzes autoru.

    Ja grāmata būtu elektroniski pieejama tikai bibliotēkā, kur būtu pieejama arī oriģinālversija — grūti pateikt, kā es rīkotos. Ja materiāls būtu izglītībai — droši vien man ļoti noderētu meklēšanas funkcija, kas nozīmētu, ka kādu laika sprīdi, es grāmatu skatos bibliotēkas datorā. Ja būtu vairāk jālasa — gribētos drukātā veidā. Arī jautājums — vai šādā gadījumā bibliotēka varētu nodrošināt pietiekamu skaitu datorvietu, lai pietiktu visiem lasītājiem? Manuprāt, pat bez PDF grāmatām, datori ir samērā aizņemti.

    Manuprāt, tādai digitālai bibliotēkai būtu vispirms jāpiedāvā ar autortiesībām neaizsargātā klasika, neaizmirstot parādīt publiski arī to sava krājuma daļu, kas šobrīd droši vien ir maz apmeklēta: nāk prātā Baltijas Centrālā bibliotēka, attēlizdevumi un sīktēli (es tiešām ļoti, ļoti gribētu online redzēt etiķetes, vecas tramvaja biļetes un pastkartes:). Es vēl tagad atceros, cik grūti pirms pāris gadiem bija atrast kopiju Marksa “Komunistiskās partijas manifestam” latviešu valodā — tādus izdevumus es arī gribētu internetā. Un nezinu, kā ar autortiesībām padomju laika darbiem, bet man kādu laiku atpakaļ bija liela sajūsma par 1962. gadā izdoto 30 lpp. bukletu par to, kā aizsargāties pret masveida iznīcināšanas ieročiem 🙂 Un noteikti vajadzētu apzināt skolas un augstskolas, noskaidrot, kas ir tās lietas, kuras tur izmanto un kuras nav nopērkamas vai viegli pieejamas, sākt ar tiem materiāliem, lai vismaz kādai daļai cilvēciņu atvieglotu dzīvi. Galu galā noskaidrot to pašas bibliotēkas ietvaros.

    Bet laikam es smagi novirzījos no tēmas 🙂

    Par e-book readers: es nudien nezinu nevienu iemeslu, lai personīgi tādu iegādātos. Nekas nevar atsvērt iespēju paņemt grāmatu rokās un pāršķirt lapas.

  9. stfu saka:
    7. November, 2008 plkst. 1:11

    Esmu izlasījis visai daudz digitālās literatūras, un ne jau mācību, bet grāmatas, žurnālus utt 🙂
    Tas viss pateicoties mūsu pašu MPscan. Vajag šos ņemt talka!! 🙂

  10. Jānis saka:
    7. November, 2008 plkst. 12:11

    Personīgi kaut kādus mazus gabalos no izglītojošās un profesionālās literatūras esmu lasījis datorā, bet ne ilgstoši. Garākus tekstus drukāju. Daiļliteratūru laikam gribētos lasīt tradicionālajā formātā, lai gan – kas zin kā nākotnē varētu attīstīties e-lasītāji.. no šajā brīdī tirgū esošajiem nav dzīvē nācies nevienu aptaustīt.

    Un piekrītu tam viedoklim, ka digitalizēt labāk vajadzētu tieši retos un veocs eksemplārus, un periodika.lv projekts ir šajā ziņā ļoti izdevies.

  11. hgfhfg saka:
    7. November, 2008 plkst. 14:11

    Es labprāt lasītu elektroniskas grāmatas, ja vien būtu labs lasīklis. Tāds ko ērti rokā paņemt un var lasīt uz dīvāna. Neesmu tā mēģinājis ar portatīvo, varbūt ar ti var sanākt.

  12. knipucitis saka:
    9. November, 2008 plkst. 21:11

    Khm…nav gluži saistīti ar šo tēmu, bet domāju, ka gana interesanti tiesi lasishanas un digitalizacijas konteksta- ka interneta lietošana izmaina musu kognitīvos procesus un veidojas problemas lasit garakus tekstus- http://www.theatlantic.com/doc/200807/google

  13. egleskoks saka:
    9. November, 2008 plkst. 22:11

    Lasu grāmatas pārsvarā elektroniskā veidā. Nav nekādu problēmu, kāpēc nevarētu lasīt tikpat omulīgi kā papīra grāmatas. Uz datora ekrāna, neatkarīgi no formāta, tekstu var palielināt līdz ērtam lielumam, un lasīt kā no pirmās klases ābeces, lieliem un trekniem burtiem. Galu galā datora ekrāns ir tikai nesējs, ar saviem plusiem un mīnusiem. Pie plusiem pieder:
    1) Nav papīra kluča, kas aizņemtu vietu, tāpēc var uzglabāt daudz vairāk grāmatu. Vienlaikus tas arī ir mīnuss, jo esi atkarīgs no tehnoloģijām, kas ļauj šā vai tā magnetizētu laukumiņu rindu pārvērst saprotamos burtos un attēlos.
    2) Ja esi pieslēgts internetam, vari sekot un izsekot saitēm uz papildinformāciju, ja vajadzīgs.
    3) Frāžu/vārdu ātra meklēšana un atrašana, visādas ar indeksāciju saistītas lietiņas un smalkumi.

    Atzīšos, ka daudzas grāmatas atrodu internetā un izlasu nepircis, citādi vienkārši to nevarētu atļauties.

    Par autortiesībām: mūsdienās grāmatu izdošana ir liels bizness, un tāpēc grāmatu saturs ļoti pielāgojas biznesa prasībām: noteikts garums (ne par lielu, ne par mazu, ar retiem izņēmumiem), noteikts pasniegšanas stils, kas uzrunā mērķauditoriju (visi taču grib nopelnīt ar bestselleru jeb dižpārdokli, vai ne?), līdz ar to arī atbilstošs saturs.

    Vai grāmatas rakstītu, ja ar tām nevarētu nopelnīt? Protams, taču tikai tie, kam patiešām ir, ko teikt, un tieši tik daudz sakāms, cik uzrakstīts. Būtu mazāk sēnalu un nevajadzīgi izstieptu dezinformatīvu pastāstu, jo nebūtu motivācijas tādu ražot. Jau tagad ir pietiekoši daudz interneta lappušu, kuru saturs ir pielīdzināms grāmatām, pieejamām visiem, kas to vēlas, bez maksas.

    Visiem zināms, ka latviešu valodā lasošā auditorija ir maza un daudzas grāmatas vienkārši neatmaksājas tulkot un izdot uz papīra, kaut arī būtu cilvēki, kas tīrā entuziasma vai godkārības vadīti grāmatu varētu sarakstīt vai iztulkot. Lūk, šādu darbu pieejamība digitālā formātā tad arī varētu būt LNDB lauciņš. Tāpat, arī darbi, kuru autortiesības ir izbeigušās vai pieder valstij (godīgi, ne visai orientējos šai jomā).

    Par projekta atmaksāšanos: var taču pelnīt ar grāmatu par līdzīgām tēmām reklāmām, kā to dara visi online grāmatu veikali. Lasi 6. klases obligāto literatūru, un tai pašā lapā piesviež vēl reklāmas ar līdzīgu darbu cenām/grāmatnīcām.

    Ir tāda interesanta parādība: ja kāda grāmata, ko esi “nokačājis” i-netā, ļoti iepatīkas, rodas grūti pārvarama vēlēšanās iegūt papīra grāmatu, taustāmu. Ir autori, kas savas grāmatas i-neta versiju piedāvā par velti, un papīra grāmatu var nopirkt caur to pašu lapu, ja vēlies.

    Mūsdienās informācijas plūsmas ir nedaudz mainījušās: praktiski visa informācija ir pieejama, galvenā grūtība ir atrast laiku tās apgūšanai. Tāpēc izplatās audiogrāmatas, kuras neaizņem redzes resursus un ir baudāmas pa ceļam uz darbu, un tāpēc cilvēki dod priekšroku īsam un kodolīgam saturam. Kāda jēga pirkt grāmatu, ko izlasām tikai vienu reizi – tā ir lieka papīra izšķiešana. Vislabākā autoram būtu sistēma, kurā tā atalgojums ir tieši proporcionāls lasītāju, nevis pircēju skaitam. Internetā šo principu realizēt ir elementāri, pie kam tiek izslēgts izdevniecību starpposms. Un atbilstošo IT projektu nav jāorganizē komerciāli, ir pietiekami daudz censoņu, kas to izdarīt kaut vai tikai tāpēc, ka tas ir izaicinājums, jo cilvēki strādā ne tikai naudas dēļ. Viss sourceforge.net ir tam viens liels pierādījums.

    Zinu, ka daudzi par šo mani apvainos komunismā, taču uzskatu, ka informācijai ir jābūt brīvi izplatāmai, bez visādiem autortiesību ierobežojumiem. Pareiza informācija nes vislielāko labumu visiem, tas ir acīmredzami. Tiem, kas saka “zinātne un informācijas maksā!” – noteikti piekritīšu, taču vienlaikus atļaušos apgalvot, ka ļoti liela daļa zinātnieku un citu profesiju pārstāvju strādā bez reāla rezultāta, tikai attaisno savu eksistenci; un daudzi projekti ir nevajadzīgi sadārdzināti, aizstājot savu smadzeņu piepūli ar tehnoloģijas “risinājumiem”. Tāpēc, ja autortiesības tiktu atceltas, rakstniecība neiznīktu, taču mainītos, tas nu gan pavisam noteikti.

    Novirze no tēmas, taču ne pilnībā 🙂

  14. Edmunds saka:
    11. November, 2008 plkst. 15:11

    Grāmatu digitālajam formātam ir daudz ļoti lielu priekšrocību, lielākā no tām ir meklēšana. Meklēšana neiedomājami atvieglo absolūti visas zinātniskās literatūras pielietojumu, un atļauj viegli sasaistīt kādas grāmatas saturu ar internetā pieejamo.

    Otra prieksrocība ir spēja izvēlēties tikai un vienīgi nepieciešamo saturu no kādas grāmatas.

    Trešā lielā priekšrocība ir iespēja sev nepieciešamo saturu viegli izprintēt lai tu varētu uz tā rakstīt, zīmēt, un visādi citādi bojāt, kas nav iespējams (vai ir žēl) ar grāmatām.

    Protams, ka neviens Agatas Kristi romānus no A-Z datorā nav lasījis. Bet tas jau nav tas galvenais.

    Ar autortiesībām neredzu problēmu. Jau tagad internetā tiek pārdotas daudzas grāmatas PDF formātā kas aizsargā autortiesības.

  15. Vinnijs Puks saka:
    17. November, 2008 plkst. 15:11

    Ar dailliteraturu var paciesties, bet macibu literatura, butu labi, ja butu pieejama interneta, lai rezervejot nav jagaida rinda vai kamer atsuta pa SBA, tikai nelaime tada, ka studentam, kuram pasam sevi jauztu, ir ta paknapi ar maksas iespejam, ja tas ir par maksu.

  16. Aivars saka:
    21. November, 2008 plkst. 13:11

    Esmu izlasījis vairākus simtus daiļliteratūras grāmatu no vāka līdz vākam elektroniskā formātā. Nolietots viens Palm plaukstdators. Patlaban lietoju Nokia N800.

    Būtiska piebilde – nevienu PDF failu! Tie nav piemērojami daudzo un dažādo lasāmierīču daudzveidīgajiem ekrāniem.

    Par labākajiem formātiem esmu atzinis Plucker, iSilo un FB2.

  17. Oskars saka:
    7. January, 2009 plkst. 12:01

    Ir vēl viens būtisks aspekts – grāmatnīcā nopērkamās grāmatas liela daļa labprātāk lasīs papīrformātā, laukos vai mazākās bibliotēkās, kur grāmatu var paņemt uz mājām arī iespējams labprātāk tā lasīs nevis elektroniskā formātā. Bet visi cilvēki, kurus pazīstu, aiziet uz lielo bibliotēku un vajadzīgo grāmatu nofotografē un pēc tam mājās lasa. Jo sēdēt bibliotēkā stundām ilgi var atļauties tikai retais, turklāt tas jebkurā gadījumā ir neērti. Tamdēļ uzskatu, ka grāmatas būtu jādigitalizē – jo tā ir nākotne, ka informācija ir viegli visur pieejama nevis tikai braucot uz lielu pilsētu un sēžot lielā mājā

  18. ilze saka:
    16. January, 2009 plkst. 11:01

    Tam visam ir divas puses.

    Savulaik iesāku lasīt grāmatu pdf formātā, bet tā arī līdz galam neesmu izlasījusi.
    Tas par daiļliteratūru. Šajā ziņā labāk turu rokā drukātu versiju, sajūtu papīru ar pirkstiem un izpētu ilustrācijas, vai papriecājos par mākslinieka darbu pie grāmtas kopējā noformējuma un vāka apstrādes.

    Bet kas attiecas uz mācību literatūru, nepārvērtējama ir iespieddarbu elektronisko verisju (nevis pdf!!!) sniegtā iespēja meklēt pēc atslēgu vādiem, meklēt tēmas – jebkāda meklēšana. Tāpat iespēja veikt kopsavilkumu, izdrukāt vajadzīgo u.t.t.

  19. Zina saka:
    18. January, 2009 plkst. 11:01

    Ja graamata man ir pieejama biblioteekaa (tas ir, es to varu panjemt uz maajaam un normaalaa terminjaa izlasiit un tas neko nemaksaa, tad shim variantam priekshroka)bet ja graamaata ir vienaa eksemplaaraa citas pilseetas biblioteekas lasiitavaa, tad buutu forshi, ja es, neatejot no savas darbavietas vai maajas datora (atkariibaa kaadiem noluukiem man teksts ir nepiecieshams) vareetu bez kaadaam papildus ieriiceem sava datora ekraanaa dabuut sho tekstu.
    Bet ja man ir jaamaksaa par papildus ieriiceem un digitaalo tekstu, vai teksts ir pieejams tikai kaadaa konkreetaa biblioteekaa, tad neredzu jeegu vispaareejai digitalizaacijai.

  20. Agris saka:
    31. January, 2009 plkst. 16:01

    Ja iespējams grāmatu izlasīt bez maksas vai par pieņemamu cenu, tad labāka ir “dzīva” grāmata, it sevišķi daiļliteratūra.
    Savukārt tehnisko literatūru, ja vien tā ir pieejama, izmantoju elektronisko variantu.

  21. Gatis saka:
    3. April, 2009 plkst. 19:04

    Grāmatas digitalizēt ir galēji nepieciešams. Protams, kādu laiku tās nebus populāras, līdz parādīsies pietiekoši lētas un populāras portatīvas ierīces, tādas kā elektroniskas grāmatas, kas piedevām nodrošinātu ļoti ilgu darbības laiku, lai nebūtu tik neērti kā ar portatīvo datoru, kuru nevar nemaz normāli paņemt rokās un baterija izlādējas pāris stundu laikā vai pat ātrak, tomēr tehnika attīstās ļoti ātri, un ja būs elektroniskas grāmatas, būs arī tehnika, kas to nodrošinās. Jau pašlaik ir pietiekoši labi risinājumi, kā elektroniskais papīrs, un ir laika jautajums, līdz šīs tehnoloģijas kļūs populārākas. Elektroniskām grāmatām ir būtiski plusi – ir iespējams mainīt burtu lielumu, pielāgojot to savai redzei, ir iespējams elektronisko informāciju , ja ta ir pietiekoši laba izškirtspējā pārveidot braila rakstā vai audio grāmatā. tāpat tiktu saudzēta vide, jo grāmatas netiktu pirktas izmešanai. laika gaitā izkristalizētos, kuras grāmatas tiešam cilvēki vēl pieprasa iespiestas uz papīra, bet ja elektroniskās grāmatas būtu uz pusi, vai pat par 2/3 lētakas, un tehniskais aprīkojums pieejams, tad protams, liela daļa cilvēku izvēlētos elektroniskas.

  22. scAvenger saka:
    23. April, 2009 plkst. 16:04

    Dažas latviskas elektroniskās grāmatas DjVu formātā.

    http://www.notepad.lv/viewtopic.php?p=23702&sid=70c6ff7995e5227a5fd3639d1abbf9a9

  23. asdfg saka:
    4. October, 2009 plkst. 1:10

    daudz lasu, bet tādas kuras parasti nemaz taustāmi nav pieejamas ..

  24. Laura saka:
    27. July, 2010 plkst. 23:07

    es lasu grāmatas elektroniskā formātā regulāri. Nupat pabeudzu bulgakova Meistaru un Margaritu, bet diemžēl ne latviski, jo skumji mazs piedāvājums ir elektroniski lasāmo grāmatu piedāvājumam latviešu valodā…
    Iemesli?
    – Daudz sanāk ceļot un grāmatas vadāt līdz nav parocīgi;
    – Cena – internetā man par grāmatu nav jāmaksā;
    – Daudzs grāmatas vienkārši nevaru iegādāties attiecīgajā valstī vai arī pārāk ilga un dārga piegāde.
    – Viegli varu copu-paste grāmatas nodaļas vai citātus, ja tas nepieciešams kādā projektā – tas nav jāpārraksta kā piemēram no grāmatas;

    Piebildīšu gan ka īstas jaunas grāmatas smaržu nevar aizstāt nekas 😉

  25. Janis saka:
    27. July, 2011 plkst. 19:07

    Nekas nespēj līdzināties drukātam vārdam 🙂

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.