Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (II daļa)

25. November, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Kādu laiciņu atpakaļ jau rakstīju par Digitālās bibliotēkas plāniem attiecībā uz ES naudas piesaisti ERAF projektu ietvaros. Pirmais no šiem projektiem būs veltīts masveida digitalizācijas darbiem, bet otrajā projektā plānojam veikt dažādus digitālās bibliotēkas sistēmu uzlabojumus.

ERAF

Šajā ierakstā – mūsu plāni projektā “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”.


1. Resursu agregators

Bibliotēkās šobrīd tiek lietotas dažādas datu bāzes, kurās uzkrāta informācija par bibliotēkā analogi vai virtuāli pieejamiem resursiem: bibliogrāfiskās datu bāzes, digitālās kolekcijas, pilna teksta resursu (e-publikāciju) datu bāzes, u.c. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par bibliotēkā pieejamajiem resursiem, lasītājiem vajadzētu apskatīt katru no šīm datu bāzēm.

Piemēram, materiāli par “Latvijas dzelzceļa vēsturi” varētu būt atrodami gan bibliogrāfiskajā katalogā (grāmatas, kartes), gan digitālajās kolekcijās (attēli, afišas, shēmas), gan pilna teksta resursu datu bāzēs (publikācijas).

Lai neliktu lasītājiem doties uz katru no šīm datu bāzēm, bibliotēkās arvien populārāki kļūst resursu agregatori, kas apkopo informāciju no visām bibliotēkās datu bāzēm un piedāvā meklēšanu visos bibliotēkas resursos uzreiz. Lasītājam vairs nav jālauza galva par to, kurā bibliotēkas datu bāzē varētu glabāties viņu interesējošā informācija.

Šādus bibliogrāfisko resursu agregatorus piedāvā vairāki izstrādātāji. Piemēram, Ex Libris izstrādātais Primo jau tiek lietots vairākās pasaules bibliotēkās.

Šeit var apskatīt Primo darbībā (ne visai labi strādā ar Google Chrome).

Ex Libris Primo

Ex Libris Primo gan nav vienīgais bibliogrāfisko resursu agregators. Samērā simpātisks ir arī Medilab AquaBrowser, kuru darbībā var apskatīt, piemēram, šai saitē.

AquaBrowser

Vēl viena svarīga šo rīku atšķirība no pašreizējām bibliotēkas datu bāzēm ir dažādas interaktivitātes iespējas: komentāri, reitingi, topi, recenzijas, “privāto grāmatplauktu” veidošana, un cita Web 2.0 funkcionalitāte, kas noteikti varētu padarīt bibliotēkas rīkus atraktīvākus mūsu lasītājiem.

ERAF projekta ietvaros ir plānots iegādāties un pielāgot resursu agregatoru arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāzēm.

2. Vārdnīcu integrēšana digitālajā bibliotēkā

Bibliotēku krājumos un jau on-line pieejamajās kolekcijās ir diezgan daudz pilna teksta resursu. Populārākā no tām noteikti ir šajā gadā izveidotā Periodika.lv ar vairāk nekā 45 000 avīžu izdevumiem jeb 300 000 avīžu lappusēm. Nākotnē digitālajā bibliotēkā pieejamo pilnu tekstu resursu skaitu ir plānots palielināt vēl vairāk, digitalizējot 2.3 miljonus avīžu lappušu un aptuveni 1 miljonu grāmatu lappušu.

No vienas puses, pateicoties teksta atpazīšanas darbiem, lasītājiem tagad meklējamā režīmā kļuvis pieejams liels tekstu masīvs un informācijas meklēšana, kas iepriekš aizņēma stundām un varbūt pat dienām ilgi, tagad notiek vien pāris sekundēs. Tagad lasītāji var pilnībā koncentrēties uz rakstu lasīšanu un informācijas analīzi nevis tās meklēšanu. Tomēr ir iespējams uzlabot meklēšanu vēl vairāk.

Piemēram, būtu dabiski, meklējot tekstus, kuros minēts vārds “diegs”, atrast arī tādus tekstu fragmentus, kuros minēti vārdi “dzīpars” vai “pavediens”. Šādu iespēju varētu piedāvāt, ja digitālajā bibliotēkā tiktu integrētas sinonīmu vārdnīcas. Līdzīgā veidā digitālajai bibliotēkai varētu piesaistīt arī citas vārdnīcas un tēzaurus: toponīmus (vietvārdus), vecvārdus, svešvārdus, latviešu valodas korpusu, u.c.

Vārdnīcu piesaiste digitālajai bibliotēkaiVārdnīcu piesaiste īpaši svarīga būs daudzajiem vēsturiskajiem tekstiem, kuros arī pēc visu tekstu atpazīšanas izaicinājumu atrisināšanas, tik un tā būs diezgan daudz vecvārdu, pēc kuriem diez vai meklēšanu veiks mūsdienu lasītājs.

3. E-norēķini

Digitālajā bibliotēkā šobrīd publiski varam piedāvāt tikai ar autortiesībām neaizsargātus darbus, kas bieži vien nozīmē 20. gs. sākumā un agrāk izdotus materiālus. Dažās mūsu digitālajās kolekcijās gan tiek piedāvāti arī jaunāki materiāli, it sevišķi, attēlizdevumu sadaļā, taču bibliotēka par aizsargātajiem plakātiem un ex libriem maksā diezgan lielas summas AKKALAA (apmēram 20Ls/gadā par vienību). Tāpēc, lūdzu, ejiet un skatieties, lai atmaksājas tas prieks! 🙂

Daudzi lasītāji jau ir izteikuši vēlmi digitālajā bibliotēkā piekļūt jaunākajai un ar autortiesībām aizsargātai informācijai. Pagaidām vienīgais reālais veids, kā to varētu nodrošināt ir ieviešot e-norēķinu sistēmu un piedāvājot piekļūt aizsargātajiem materiāliem par kaut kādu samaksu.

Šobrīd eksistē divi scenāriji kā varētu ieviest e-norēķinu sistēmu Latvijas Digitālajā bibliotēkā:

  • Integrējot e-norēķinus digitālās bibliotēkas portālā. Apskatot digitālās bibliotēkas portālā aizsargāta objekta informāciju, uzreiz būtu pieejama iespēja šo objektu iegādāties. Diemžēl šis scenārijs varētu izrādīties tehniski un juridiski pārāk sarežģīts, ņemot vērā pašreizējo digitālās bibliotēkas infrastruktūru.
  • Sadarbojoties ar privātajiem partneriem. Pasaules bibliotēku praksē jau ir precedenti, kad bibliotēka uzņemas savos krājumos esošo aizsargāto darbu digitalizēšanas darbus, bet to izplatīšanu uztic privātam uzņēmējam. Piemēram, Emory universitāte par savu aizsargāto objektu izplatīšanu noslēgusi līgumu ar Amazon.com. Iespējams arī Latvijā mēs varētu iet šo ceļu, noslēdzot sadarbības līgumu ar kādu vietējo uzņēmēju.

4. Mobilā bibliotēka

Tā kā mobilie telefoni no vienkāršām komunikācijas ierīcēm arvien vairāk pārvēršas par mini-datoriem ar interneta pieslēgumu, GPS, Wifi, Bluetooth un citu tehnoloģiju atbalstu, tad digitālā bibliotēka varētu piedāvāt risinājumus arī mobilām ierīcēm.

Vienkāršākajā gadījumā tā varētu būt digitālās bibliotēkas mini-versija – specializēta apskatīšanai mobilās iekārtās. Sarežģītākā gadījumā tā varētu būt jauna sistēma, kas pēc GPS koordinātām (kādas spēj noteikt lielākā daļa mūsdienu mobilo telefonu) varētu atrast lietotājam tuvākajā apkārtnē esošos interesantos objektus un digitālajā bibliotēkā par tiem pieejamo informāciju.

Mobilā bibliotēka gan pagaidām no visiem mūsu plāniem ir vismiglainākajā stadijā, tāpēc gaidām arī ieteikumus no mūsu lasītājiem – kādus digitālās bibliotēkas servisus jūs gribētu skatīt savos mobilajos telefonos?


KOMENTĀRI: 5, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, PR, Tehnoloģijas

Komentāri: 5

  1. Jānis saka:
    25. November, 2008 plkst. 18:11

    Par ko vairāk paši domājat – Primo vai AquaBrowser?

  2. Artūrs Žogla saka:
    25. November, 2008 plkst. 21:11

    Jāni, katram rīkam ir savas priekšrocības un trūkumi. Primo, piemēram, būdams Ex Libris produkts noteikti labāk varētu savākt datus no ALEPH bibliogrāfiskā kataloga, ko šobrīd jau lietojam. Pie tam, testi rāda, ka Primo ļoti ātri harvestē datus no piesaistītajām datu bāzēm (šķiet, bija simtos tūkstošu ierakstu stundā).
    AquaBrowser, savukārt, ir interesants ar vizuālo meklēšanas palīdzību, kas ļauj meklēt radniecīgu informāciju.

    Jebkurā gadījumā, būs konkurss ar tehnisko specifikāciju un mūsu vēlmēm attiecībā gan uz izskatu, gan uz funkcionalitāti. Domāju, ka gan Primo, gan AquaBrowser ir gana konfigurējami un pielāgojami gan vizuāli, gan funkcionāli, lai varētu izpatikt dažādiem lietotājiem.

    Pie tam, Primo un AquaBrowser arī nav vienīgie. Vēl jau ir, piemēram, tāds Talis Prism: http://www.talis.com/prism/

  3. Jānis saka:
    26. November, 2008 plkst. 10:11

    Tas par konkursu un tehnisko specifikāciju skaidrs. Bet personīgi līdz šim nav gadījies redzēt normālu Primo instalāciju, kas labi izskatītos, jo būsim godīgi – lietotājs sistēmas vērtē vairāk pēc izskata, funkcionalitāte seko pēc tam. Bet ļoti iespējams, ka neviens tā īsti Primo nav vēl iedzīvinājis, un gan jau arī šim rīkam viss nav tik vienkārši (ņemot vērā, ka izstrādātājs ir ExLibris:)

  4. Artūrs Žogla saka:
    26. November, 2008 plkst. 12:11

    Nu tā tīri personīgi, es kā lasītājs droši vien vislabprātāk lietotu AquaBrowser. Viņiem ir arī diezgan vienkārša dzelžu infrastruktūra – arī administrēt būtu vieglāk.

  5. Interneta Pakalpojumi saka:
    7. August, 2009 plkst. 1:08

    Arī Primo nav ne vainas..

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.