Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)
12. novembris, 2008, autors: Artūrs Žogla
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir viena no iestādēm, kas ir aicināta pieteikties ERAF aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektiem un līdz ar to pretendēt uz Eiropas naudu.

Visi oficiālie dokumenti ir atrodami šajā E-ministrijas mājas lapas vietnē.
Digitālajai bibliotēkai ERAF aktivitāšu sarakstā ir atvēlēti veseli 2 ieraksti:
- Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta
- Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība
Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem un ko abu projektu ietvaros plāno paveikt LNB?
Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta
1. Masveida digitalizācija
Novērtējot līdzšīnējo digitālās bibliotēkas veidošanas praksi gan tepat Latvijā, gan pasaulē, esam sapratuši, ka turpmāk arvien lielāks uzsvars jāliek uz masveida digitalizāciju. Projekts “Periodika” ir pirmais nopietnais solis masveida digitalizācijas virzienā. Digitalizēti un apstrādāti vairāk kā 40 000 avīžu numuru (vairāk kā 300 000 lappušu).
Nākamajos gados plānots līdzīgi digitalizēt un apstrādāt vēl vismaz 2.3 miljonus avīžu/žurnālu lappušu un aptuveni 1 milj. grāmatu lappušu.
Būtiska daļa no masveida digitalizācijas apakšprojekta būs arī speciāla atrādīšanas rīka izveide, kas ļaus lietotājam ērti apskatīt un pārlūkot milzīgos digitalizēto lappušu apjomus. Projektā “Periodika” līdz šim ir izmantota kompānijas Olive Software izstrādātā platforma, taču pieļaujam, ka grāmatas varētu atrādīt ar citu rīku, iespējams, būtiski savādāk nekā avīzes.
Digitalizētu vairāklapu dokumentu atrādīšana ir iespējama gan ļoti triviāliem līdzekļiem, gan vizuāli ļoti izsmalcināti:
- Moškova bibliotēka un Gūtenberga projekts noteikti lielāku uzsvaru likuši uz informācijas apjomu un izvēlējušies vienkāršāko iespējamo datu reprezentāciju – parastas teksta datnes.
- Google Books un Amazon.com, grāmatu attēlošanai izmanto rīku, kas vienlaicīgi rāda vienu grāmatas lapu, bet ļauj brīvi pārvietoties starp lapām (kaut kas līdzīgs Acrobat Reader principam).
- Britu bibliotēkas īstenotajā Turning the Pages projektā, kādā Šveices žurnāla lapā un Bonhams izsoļu nama biļetenos ir acīmredzams uzsvars uz vizuālo baudījumu, saglabājot pat lappušu pāršķiršanas efektu.
Vēl jāizlemj kādu atrādīšanas rīka tipu izvēlēsimies, jo viens veids ir vizuāli interesants, kāds cits – varbūt vairāk piemērots intensīvam darbam ar informāciju.
2. Retrokonversija
Būtisku finansējuma daļu plānots atvēlēt pašreizējā bibliotēkas kartīšu kataloga konvertācijai elektroniskā formā, kas pēc tam būs pieejams interneta katalogā.
Ja šobrīd bibliotēkas interneta katalogā nav atrodama kāda grāmata, tad tas nenozīmē, ka šādas grāmatas bibliotēkā nav. Vienkārši nav konvertēta atbilstošā kartīte. Tādu kartīšu joprojām ir skapjiem. LNB ir uzstādījums uz jauno ēku doties jau pilnībā elektronizēti.
3. Rasmošana
Rasmošana jeb, latviski izsakoties, “web harvesting” ir Latvijas kultūrvēsturiski nozīmīgāko tīmekļa vietņu regulāra arhivēšana, kārtošana un, cerams ar laiku, arī atrādīšana (vispirms jāatrisina visi juridiski/autortiesiskie jautājumi).
ERAF finansējuma ietvaros plānots palielināt tehniskās platformas jaudu, lai būtu iespējams sarasmot visu, ko šobrīd vēlamies.
(turpinājums par “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstību” sekos…)


Pingback: Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (II daļa) « Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas blogs
Pingback: Latviešu literatūras zelta klasika internetā « Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas blogs
Pingback: Latvijas Nacionālās bibliotēkas blogs » Blog Archive » DIGITALIZĀCIJA: STATUS RERUM