Komentāri iekš: Lasīšanas paradumi 2.0

No: Signe Valtiņa

Signe Valtiņa — Wed, 13 May 2009 14:38:56 +0000

Es domāju, ka Reinis ar “masveida lasīšanu” bija domājis tekstu patērēšanu (ja tā var teikt) lielos apjomos, līdzīgi kā mūsdienās, un lasīšanu kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Bet paldies par komentāru!

No: Izergile

Izergile — Wed, 13 May 2009 12:00:45 +0000

Nekādi nevaru piekrist apgalvojumam, ka masveida lasīšana sākusies tikai 19.gadsimta beigās.
Nemaz nerunājot par kristiešu dievkalpojumiem, kas nevarēja notikt bez dievvārdu grāmatām, Latvijā jau 19.gs. vidū avīžu tirāžas sasniedza 4-5 tūkstošus eksemplāru.

No: Signe Valtiņa

Signe Valtiņa — Tue, 28 Apr 2009 09:42:02 +0000

Nezinu gan, kā tehnoloģiskie ierobežojumi mums kaut ko varētu uzspiest. Un vai tie vispār ir bijuši ierobežojumi? Tad jau var teikt, ka šā brīža digitālo tehnoloģiju iespējas savā ziņā arī ir ierobežojumi attiecībā pret iespējām, kas mums vēl tikai pavērsies nākotnē. Nezinu, cik tas ir konstruktīvi. Taču paldies par saiti uz rakstu „Less Like Oration”! Tā autors ir centies reflektēt par vienu no rakstā “Lasīšanas paradumi 2.0″ uzdotajiem jautājumiem: vai formas maiņa nozīmē arī satura maiņu? Katrā ziņā – likās interesanti un apstiprina dažus manus klusībā izteiktos pieņēmumus.:)

No: JKI

JKI — Tue, 28 Apr 2009 08:16:03 +0000

Es ieteiktu izlasīt
http://www.tbray.org/ongoing/When/200x/2009/04/25/Long-and-Short-Forms
un apdomāt, vai grāmata un lasīšana tās tradicionālajā izpratnē nav vienkārši formāts, kuru mums bija uzspieduši tehnoloģiskie ierobežojumi, kuri šobrīd krīt.

No: Signe Valtiņa

Signe Valtiņa — Mon, 27 Apr 2009 19:27:42 +0000

Paldies par komentāru! Pēc manas pieredzes, blogu ierakstu garums mēdz būt dažāds. Ir vairākas pieejas – virspusēji pārskriet pāri kādai tēmai vai to aprakstīt iedziļinoties. Tā ir katra autora izvēle konkrētā situācijā. Jo par dažām lietām mums ir mazāk, ko teikt, par citām – vairāk.

No: lilija

lilija — Mon, 27 Apr 2009 14:45:19 +0000

Manuprāt,”tīklojumam” nav raksturīgi tik gari maratonlasāmgabali kā šis te (kaut arī pēc idejas ne-slikts). Apjomus vajadzētu atstāt drukātam variantam. Blogs kā žanrs ir kompakts un īss,manuprāt. Tāds,ka acis var ātri paņemt,prāts ātri sagremot un turpat arī rodas viedoklis, ko iekomentēt.
Ar šitādu kamēr tiec līdz pēdējai rindai, aizmirstas skartās problēmas un izteikties par tām vairs netīk.