Varbūt kādam rodas jautājums — kāpēc bibliotēkai ir vajadzība pēc sava bloga un ko tā īsti tur darīs? Patiesībā bibliotēka īsti neatbilst tipiskajiem blogosfēras atribūtiem. Tāpēc nereti bibliotēku blogi veidojas kā kaut kas līdzīgs „mājaslapa 2” ar visai izteiktām sabiedrisko attiecību kanāla pazīmēm. Mūsu gadījumā tas nebūs tikai Andra Vilka blogs. Kaut arī „direktoru” blogi ir visai populārs žanrs, ceram, ka mūsu „blogeri” būs plašs ar bibliotēku saistītu cilvēku loks.

Dažu bibliotēku blogi ir orientēti uz konkrētu tematiku — digitālās bibliotēkas, Bibliotēka 2.0, tehnoloģijas bibliotēkās utt. Arī mums ir jāizvēlas „sarkanais pavediens”. Mēs varētu rosināt sarunas par vairākiem jautājumiem: vai un kā mainās lasīšanas fenomens? Kāpēc prasme lietot digitālo tehnoloģiju rīkus ir svarīga informācijas meklēšanā un izmantošanā? Vai un kas darāms, lai pārliecinātos par informācijas ticamību? Vai bibliotēka var būt alternatīva formālām zināšanām un oficiālam viedoklim? Bibliotēka — tikai tekstu krātuve? Kāda ir bibliotekāra loma zināšanu navigācijā? Kā ikviens var ne tikai veidot bibliotēkas resursus, bet arī tos translēt? Bibliotēka — vieta tiešai komunikācijai?

Mēs esam īpaši ieinteresēti blogu „sociolektā” visplašākajā kontekstā. Publikācijas tradicionālajā izpratnē sen vairs nereprezentē visu sabiedrības apritē esošo „atmiņas” kopumu. Šo kopumu, elektroniskās publikācijas ieskaitot, bibliotēkai arī vajag saglabāt un arhivēt.

Tomēr LNB blogā mēs vispirms saredzam unikālu iespēju veidot nepastarpinātu, neformālu un divpusēju sadarbību, lai bibliotēka kopā ar lasītājiem* bagātinātu gan tās tradicionālo, gan digitālo saturu, tehnoloģijas un pakalpojumus. Kā reālajā, tā virtuālajā telpā.

Andris Vilks,
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors

* Apzināti izvēlējos terminu „lasītājs”, nevis „lietotājs” vai „klients”, jo tam ir ļoti sena un plaša semantika (‘lasīt’ — salasīt, savākt utt.), kas daudz vairāk to tuvina jēdzieniem „domāt”, „saprast” un „zināt” nekā termins „lietot”.