Berlins un Rīga

5. June, 2009, autors: Signe Valtiņa 

Pirms aptuveni trim vai četriem mēnešiem mūsu kabinetā atskanēja telefona zvans. Uzzināju, ka jau no šā brīža kopā ar Jesajas Berlina simtgades pasākumu organizētājiem sākam veidot jaunu izstādi, kas būs skatāma LNB skatlogos. Par izcilo filozofu un ideju vēsturnieku Jesaju Berlinu. Studiju gados biju lasījusi fragmentus no viņa „Četrām esejām par brīvību”. Iespējams, pasniedzēja kaut kad bija pieminējusi faktu, ka Berlina dzimtā pilsēta ir Rīga. Taču nekādu sevišķu asociāciju nebija. Šo iespēju – piedalīties izstādes veidošanā – uztvēru kā iemeslu painteresēties vairāk par Berlinu, viņa darbiem un saistību ar Rīgu. Izrādījās, ka bibliotēkas krājumos ir atrodami gandrīz visi Berlina darbi, tāpat arī bagātīgs sekundārās literatūras klāsts. Ar to varam būt lepni. Izstādei tās autors un kurators Aleksandrs Dībens (Alexander Dueben) deva nosaukumu „Jesaja Berlins un viņa laika Rīga”.

Pirms pāris dienām mikroblogu tīklā Twitter izskanēja daža laba sarkastiska piezīme, cik tas ir „funny, kā Rīga mēģina sev pielīmēt Berlinu, kurš pilsētu atstāja 10 gadu vecumā”. Nezinu, kāpēc kādam liekas, ka Rīga mēģina sev kaut ko pielīmēt. Drīzāk gan šķiet, ka entuziasti mēģina Rīgu iepazīstināt ar Berlinu, kur par viņu zina gaužām maz. Varbūt rodas jautājums – kāpēc Rīgai, rīdziniekiem vai Latvijas iedzīvotājiem vispār būtu kas jāzina par Berlinu? Taču tikpat labi arī varētu jautāt, kāpēc mums kaut kas jāzina, piemēram, par Sergeju Eizenšteinu, Mihailu Barišņikovu vai Marku Rotko?

Izstāde „Jesaja Berlins un viņa laika Rīga” nevis izskaistina vai apjūsmo Berlina attiecības ar Rīgu, bet gan tieši atklāj to pretrunīgumu. Berlins nekad nav sevišķi lepojies, ka nāk no Rīgas, taču nav arī noliedzis. Izstādes ievadā Aleksandrs Dībens raksta: „Kāds students atceras, kā kaut kad ap 1970. gadu ienācis studentu atpūtas telpā Volfsona koledžā Oksfordā un ievērojis melnā tērptu tēlu, kas zibenīgā ātrumā šķirstījis laikrakstu žūksni. Students stādījies priekšā, nosaucot savu vārdu un pilsētu, no kuras nācis. Tēls pagriezies un teicis: „Mans vārds ir Jesaja Berlins, un es esmu no Rīgas.””

Berlins Rīgā, Alberta ielā, pavadīja dzīves sākumposmu, un šo gadu pieredze vienmēr ir spēcīga. Rīga ir viņu iespaidojusi, un viņa attiecības ar Rīgu, kaut arī iztālēm un pastarpināti, nekad nav beigušās. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Londonā 20. gados Jesaja vairākkārt apmeklēja Rīgu un ciemojās pie radiem. Pēc Otrā pasaules kara viņš Rīgā vairs nekad neatgriezās. Taču Berlina saikne ar Rīgu un Baltiju jūtama viņa darbos – agrīnā revolūciju pieredze Petrogradā, kā arī viņa dzimtas traģiskais liktenis Latvijā Berlinā radīja pretestību pret jebkādu politisko kontroli un vardarbību, tostarp pret padomju represijām, un veidoja augsni liberālisma idejai, kas aktuāla visos viņa darbos. Lielu daļu pētījumu Berlins veltījis Baltijas filozofiem Johanam Gotfrīdam Herderam un Johanam Georgam Hāmanam, no kuru uzskatiem viņš daudz iedvesmojies. Nodzīvojis garu mūžu un pieredzējis arī Padomju Savienības sabrukumu, kā atzīmē Aleksandrs Dībens, „viņš [Berlins] kļuva par neatlaidīgu Padomju Savienības pakļauto tautu, arī latviešu, no 1940. līdz neatkarībai 1990./91. gadā ciesto represiju hronistu un soģi”.

Taču izstāde nav tikai par Berlinu. Tā portretē arī 20. gadsimta sākuma Rīgu, stāsta par Berlinu dzimtas traģisko likteni, kā arī atklāj Berlina saistību ar citiem pasaulslaveniem 20. gs. intelektuāļiem un māksliniekiem — Sergeju Eizenšteinu, Borisu Pasternaku, Annu Ahmatovu, Zīgmundu Freidu, Ludvigu Vitgenšteinu, Virdžīniju Vulfu, Pablo Pikaso, Žanu Kokto, Grētu Garbo, Dmitriju Šostakoviču un daudziem citiem.

Kādā brīdī mums šķita, ka izstādes teksta ir pārāk daudz, un domājām – vai to kāds vispār – uz ielas – lasīs? Taču vēl vakar, lietainā un vēsā jūnija pēcpusdienā, ejot ārā no darba, atskatījos uz bibliotēkas skatlogiem un ieraudzīju, lūk, šo:

berlins_1

Mani personīgi izstādes teksts un arī vizuālie materiāli ļoti uzrunāja. Iesaku ar tiem iepazīties arī jums.

Izstādes virtuālā versija

Izstādes teksts

Izstādes atklāšana fotogrāfijās

Jesajas Berlina darbi LNB krājumā

Jesajas Berlina simtgades mājaslapa


KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Pārdomas

Komentārs: 1

  1. zumka saka:
    5. June, 2009 plkst. 15:06

    Labi, ka tie (kā es), kuri pašlaik nav Rīgā, var arī apskatīt izstādes virtuālo versiju!

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.