Eiropas nacionālās bibliotēkas par „Google” grāmatu projektu

9. November, 2009, autors: Ilze Egle 

google-logoInformāciju tehnoloģiju uzņēmums „Google” šā gada septembrī Eiropas Komisijā aizstāvēja ieceri publicēt internetā miljoniem grāmatu. „Google” interesēs, kā norāda šā projekta izveidotājs Dens Klensijs, ir „palīdzēt cilvēkiem atrast grāmatas”, turklāt grāmatas, kuras sen vairs nav ražošanā. Tomēr pastāv nopietnas bažas, kādas sekas atstās ar ASV autoriem un grāmatizdevējiem noslēgtajā līgumā nenosauktā summa par pieejas nodrošināšanu digitalizētajām grāmatām bibliotēkās. Ar „Google” iecerēm iegūt monopolu uz grāmatu izplatīšanu un piegādi nav apmierināti ne tikai Eiropas grāmatizdevēji un autori.

Eiropas Nacionālo bibliotēku nostāja par „Google” grāmatu projektu lasāma Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (Conference of European National Librarians (CENL)) paziņojumā, kas nosūtīts Eiropas Komisijai. Bibliotēkas uzsver, ka atbilstoši UNESCO noteiktajām funkcijām šobrīd Nacionālās bibliotēkas ir nacionālās bibliogrāfijas veidotājas, tautas kolektīvās atmiņas, kultūras mantojuma un visu uzkrāto zināšanu glabātājas un pieejamības nodrošinātājas, neatkarīgi no informācijas nesēja, ikvienam un par brīvu un tās ir arī digitālo bibliotēku veidotājas. „Google” projekta ietvaros digitalizētas tiks grāmatas, bet, kā zināms, bibliotēku krājumos ir ievērojamas periodisko izdevumu, audio un datu CD, attēlizdevumu, karšu, nošu un reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas.

Paliek atvērts arī jautājums par valodām. Kā tiks atlasītas digitalizācijai paredzētās grāmatas? Kas notiks ar iespieddarbiem Eiropas valstu valodās, jo īpaši mazo tautu valodās, pie kurām pieder arī Latvija?

„Google” grāmatu projekta ideja, veidot tiešsaistes piekļuvi miljoniem digitālu tekstu, ja pareizi realizēta, ņemot vērā informācijas saņēmēju, autoru un izdevēju vajadzības, dotu milzīgu ieguldījumu zināšanu ekonomikas un informācijas sabiedrības attīstībā.

Brīva piekļuve zināšanām ir 21. gadsimta zināšanu ekonomikas asinsrite. Tieši tāpēc arī Latvijas Nacionālā bibliotēka atzīst, ka pretēji Amerikas praksei, Eiropas kontekstā tas ir jautājums, vai piekļuvi zināšanām, kultūrai un mācīšanās iespējām var nodot privātās rokās, kas šajā gadījumā ir arī cita valsts – ASV, vai tomēr ir nepieciešama valsts politikas iejaukšanās? Vai tas nerada bīstamību, ka grāmatu digitalizācija tiks noteikta, vadoties no reklāmas viedokļa un balstoties uz vienas valsts interesēm? Kādi būs piekļuves ierobežojumi un kāda būs cena par piekļuvi un izmantošanu? Vai visus šos jautājumus var atstāt viena privāta uzņēmuma rokās?

Būtiski ir autortiesību jautājumi. Šajā kontekstā svarīgi ir divi aspekti – izdevumi, kuriem nav identificējams autortiesību īpašnieks, tā sauktie bāreņu darbi, un dažādu valstu atšķirīgi noteikts autortiesību darbības ilgums. Autortiesiskā likumdošana ASV ir demokrātiskāka nekā Eiropas Savienībā. Eiropā autortiesību likumdošana atšķiras no valsts uz valsti. Atšķirīgu autortiesību darbības ilgumu rezultātā Eiropas autoru grāmatas ASV, realizējot „Google” grāmatu projektu, būtu pieejamas, bet Eiropā šo grāmatu digitālajām kopijām pieeja būtu liegta. Būtiski arī nodrošināt, lai grāmatu publicēšana „Google Books” projektā nepasliktinātu autoru iespējas rīkoties ar tām pēc saviem ieskatiem.

Ir skaidrs, ka nepieciešams veikt izmaiņas Eiropas likumdošanā un sadarbojoties ar „Google”, iespējams harmonizēt autortiesību jautājumus ar ASV. Būtu vajadzīgas sarunas un vienošanās starptautiskā līmenī iesaistoties Starptautiskajai Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijai (IFLA), „Google”, Amerikas bibliotēku asociācijai (ALA), ASV Autortiesību ģildei, ES, „Europeana”, Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju Eiropas birojam (EBLIDA) un citām iesaistītajām pusēm.

Svarīgs ir jautājums, kā Eiropas zināšanu ekonomika plāno regulēt piekļuvi zināšanām mūsdienu digitālajā pasaulē? Vai šis jautājums pilnībā tiek atstāts privātu uzņēmēju rokās, vai sabiedrības interešu aizstāvībai, lai ieguvēji būtu gan informācijas meklētāji, gan autori un izdevēji, ir nepieciešama arī koordinēta valstiska iejaukšanās?

Eiropas Nacionālas bibliotēkas ir pārliecinātas, ka nepieciešams palielināt finansējumu Eiropas Digitālās bibliotēkas portāla „Europeana” attīstībai, kas apvieno miljoniem Eiropas arhīvu, muzeju un bibliotēku digitālos resursus.


IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Likumdošana, Vispārīgi

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.