Lasīšana Kubas cigāru fabrikā

14. December, 2009, autors: Jana Dreimane 
No rīta ziņas, vakarā romāni.

No rīta ziņas, pēcpusdienā romāni.

Tiešsaistes medijs “BBC News” iepazīstina ar īpatnēju tradīciju Hosē Martī cigāru fabrikā Kubas galvaspilsētā Havanā. Visu garo darba dienu cigāru tinējiem – ekskluzīvie Kubas cigāri ir roku darbs – tiek lasīts priekšā. Šai tradīcijai drīz apritēs 150 gadu, jo tā ieviesta 19. gadsimta 60. gados, neilgi pēc fabrikas nodibināšanas. Toreiz tas bija revolucionārs jaunievedums, ko pārņēma arī ASV, Meksikas un Spānijas cigāru fabrikas. Taču līdz mūsdienām tas saglabājusies vienīgi Kubā. Patlabam komunistiskās valsts cigāru  fabrikās strādā ap 250 lektoru. Par to var kļūt ne tikai inteliģences pārstāvji, bet arī cigāru tinēji – ja vien viņi prot lasīt, viņiem ir laba balss, dikcija un aktiera dotības.

Lai neizžūtu tabakas lapas, cigāru fabrikās tiek uzturēts ļoti karsts un mitrs gaiss. Šādos grūti panesamos apstākļos desmitiem cilvēku augu dienu monotoni tin cigārus. Viņiem nav atvēlēts laiks sarunām vai atpūtai, jo izpildāma apjomīga dienas norma. Priekšlasījumi palīdz koncentrēties vienmuļīgajam fiziskajam darbam.

Rīta cēlienā Hosē Martī fabrikā visā pilnībā tiek nolasīts valsts oficiālā laikraksts “Gramna”, bet pēcpusdienā tiek izvēlēts kāds daiļdarbs. Lektīrā ietilpst gan klasiskā (Aleksandra Dimā “Grāfs Monte Kristo”), gan modernā beletristika (piemēram, Dena Brauna “Da Vinči kods”), gan padomu grāmatas un žurnāli.

Hosē Martī fabrikā lektores pienākumus jau divdesmit gadus veic bijusī skolotāja.  Viņa apgalvo, ka nekad nav jutusies nogurusi. Garīgo tonusu viņa gūstot no darba vērtības apziņas, jo viņa katram klausītājam sniedzot kaut nedaudz kultūras un zināšanu. Lektore ir autoritāte strādnieku sabiedrībā – kultūras konsultante, padomdevēja, cilvēks, kurš zina par tiesībām un psiholoģiju.

Tabakas muzeja (Museo del Tabaco, Havana) direktors Zoe Nocedo Primo stāsta, ka tradicionāli cigāru fabriku lektoriem algu maksāja paši strādnieki, atvēlot noteiktu procentu no sava atalgojuma.

Strādnieki apgalvo, ka priekšlasījumi ļauj viņiem labāk koncentrēties darbam. Tie ir nozīmīgi, jo, strādājot vienlaikus var iemācīties ko jaunu, uzzināt Kubas un pasaules aktualitātes.” Kāda jauna strādniece atzīst – priekšlasījumi viņu pievērsuši literatūras pasaulei, kas līdz tam viņai bijusi pilnīgi apslēpta, jo viņa nebija izlasījusi nevienu grāmatu. Jāpiebilst, ka cigāru fabriku strādnieki ir viena no visizglītotākajām un politiski aktīvākajām Kubas strādnieku grupām.

Vairāki slaveni Kubas cigāru nosaukumi pārņemti no strādnieku iecienītajiem literārajiem darbiem. Piemēram, Hosē Martī fabrikā ražo Monte Kristo, kā arī Romeo un Džuljetas šķirnes.

Kubiešu revolucionāra, dzejnieka Hosē Martī (1853-1895) vārdā nosaukto fabriku 1844.gadā dibinājis vācu baņķieris Hermanis Upmans (Herman Upmann). Tagad fabrika pieder valstij, taču H. Upmana vārds joprojām rotā  iestādes galvenos vārtus..

Iespējams, kāds teiks – priekšlasījumu galvenais mērķis ir strādnieku ideoloģiskā audzināšana. Ne velti viņi ik dienas tiek iepazīstināti ar Kubas oficiālā laikraksta saturu, kas pauž valdības ideoloģiskās nostādnes. Taču, kā atzīst paši strādnieki, lasījumi pievērš arī literatūrai, kas rosina pārdomāt dzīves vērtības. Priekšā lasīšana taču ir starptautiski atzīta lasīšanas veicināšanas metode.

Avots: Voss, Michael. Reading while rolling Cuba’s famous cigars.


KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Vispārīgi

Komentārs: 1

  1. asdfg saka:
    15. December, 2009 plkst. 14:12

    interesanti cik maksā par tādu darbu :)!

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.