Bibliotēka sastāv no gana daudz profesionāli specifiskām lietām, kuras ikdienas apmeklētājam – lasītājam sākotnēji šķiet grūti saprotamas. Piemēram, elektroniskais katalogs, integrētā bibliotēku informācijas sistēma ALEPH. Tā ir kompleksa sistēma, kas lasītājam jāprot lietot, lai varētu saņemt nepieciešamo informāciju un grāmatas. Bieži vien kataloga meklējuma logā ierakstīts atslēgas vārds nemaz nesniedz gaidīto rezultātu, tāpēc svarīgi ir iemācīties, kā panākt sev vēlamo rezultātu. Lasīt tālāk »

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiek veidota viena no kultūrvēsturiski nozīmīgākajām un lielākajām Latvijas bibliogrāfiskajām datubāzēm – Analītikas datubāze. Datubāzei iespējams pieslēgties no LNB mājas lapas. Datubāzes izmantošana ir bez maksas.

Lasīt tālāk »

Ja man jautātu, ko es uzskatu par nacionālās identitātes simbolu Nr.1, es nedomājot nosauktu Latvju Dainas. Latviskā dzīvesziņa, enciklopēdiski aptverot visas dzīves jomas, morāle, ētika un filozofija vienkopus. Netrūkst arī tautas vitalitātes (kuras trūkumu latviešiem bieži pārmet) apliecinājuma nerātno dainu formā.

Dainas jau vairākus gadus  ir pieejamas digitālā formā, tātad bez robežām. Blakus  Krišjāņa Barona mūža darbam jānovērtē arī šis veikums, jo tas ļauj latviešiem justies kā unikālai kultūras tautai pasaules mērogā. Dainas, manuprāt,  tiek uztvertas kā tautas eposs daudz lielākā mērā nekā A.Pumpura sarakstītais „Lāčplēsis”. Jūsmojot par dainu poētiskumu un unikalitāti, tomēr jāatzīst,  ka ne-latviešiem to burvību ļauts izbaudīt tikai no aprakstiem un parindeņiem. „Sit, Jānīti, vara bungas”,  atceroties  šo rindu tulkojumu krievu valodā, saprotu, ka ne cilvēks, ne tehnoloģijas, ne citi globālie rīki 21. gadsimtā vēl nespēj nedz adekvāti pārtulkot dainas citās valodās, nedz arī vizualizēt, kā to var izdarīt, piemēram, ar Lielvārdes jostu. Lasīt tālāk »

Elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce pieder vien aptuveni 2,1 miljonam jeb 1% ASV iedzīvotāju. Viņi ir izglītotāki un turīgāki nekā pieaugušie caurmērā šajā lielvalstī. Turklāt viņi ir aizrautīgi interneta lietotāji — aizvadītā gada nogalē noskaidrojusi ASV mediju izpētes kompānija “Mediamark Research & Intelligence”.

Prestatā konvencionālo informācijas nesēju izmantošanas tendencei, e-grāmatas lasa pārsvarā vīrieši (56,3%), nevis sievietes (43,7%). E-grāmatu potenciālā mērķauditorija ir vidējā paaudze (35-54 gadus vecumā), kas visvairāk paudusi vēlēšanos iegādāties grāmatas digitālā formātā. Lasīt tālāk »