ASV — tikai 1% e-grāmatu lasītāju

5. January, 2010, autors: Jana Dreimane 

kindleElektronisko grāmatu lasīšanas ierīce pieder vien aptuveni 2,1 miljonam jeb 1% ASV iedzīvotāju. Viņi ir izglītotāki un turīgāki nekā pieaugušie caurmērā šajā lielvalstī. Turklāt viņi ir aizrautīgi interneta lietotāji — aizvadītā gada nogalē noskaidrojusi ASV mediju izpētes kompānija “Mediamark Research & Intelligence”.

Prestatā konvencionālo informācijas nesēju izmantošanas tendencei, e-grāmatas lasa pārsvarā vīrieši (56,3%), nevis sievietes (43,7%). E-grāmatu potenciālā mērķauditorija ir vidējā paaudze (35-54 gadus vecumā), kas visvairāk paudusi vēlēšanos iegādāties grāmatas digitālā formātā.

Pagaidām e-grāmatas pērk galvenokārt ļaudis ar augstāko izglītību, labiem vai ļoti labiem ienākumiem (ģimenes budžets — vismaz 100 000 ASV dolāru gadā). Viņi ir intensīvi globālā tīmekļa lietotāji: nodrošinājuši bezvadu internetslēgumu, lai varētu to izmantot arī ārpus mājas.

Socioloģiskā pētījuma rezultāti liek domāt, ka patlaban e-grāmatu/laikrakstu lasīšanas ierīce ir luksusa prece (tā maksā vidēji 300 ASV dolāru, vēl pieskaitāmas ievērojamas e-informācijas iegādes izmaksas), kas lielākajai daļai nav pa kabatai. Taču tehnoloģiju attīstība ļauj cerēt, ka, palielinoties e-grāmatu lasīšanas ierīču piedāvājumam, to cena kļūs demokrātiskāka, izmantošana ērtāka un grāmatas/laikrakstus ekrānā varēs lasīt daudz vairāk ļaužu nekā līdz šim. Arī ASV tehnoloģiju un tirgus pētniecības korporācija “Forrester Research” prognozē, ka 2010. gadā e-grāmatas pircēju skaits sasniegs 5-10% ASV iedzīvotāju.

Latvijā e-grāmatu izdošana, tirdzniecība ir mazapgūts darbalauks. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas vietas, kur var iegādāties e-grāmatu lasīšanas ierīces, turklāt to cena ir pārāk augsta. Nesen par e-grāmatu lasīšanas ierīču pārdošanu paziņoja, piemēram, grāmatu nams “Valters un Rapa”. Par 199 latiem tas piedāvā uzņēmuma Ectaco ražojumu, kurā varot ielādēt ap 10 000 lpp. Interneta komentētāji atzīst, ka precei ir pārāk liels uzcenojums, jo internetā to varot iegādāties par 179 ASV dolāriem.

Tomēr latviešu vidū ir e-grāmatu cienītāji, kas tās lasa un seko līdzi tehnoloģiskajiem jauninājumiem šajā jomā. Viņu vidū ir literatūrkritiķis Guntis Berelis, datorsistēmu students, aizrautīgais pilsoniskās žurnālistikas pārstāvis Kristaps Skutelis. Plašs apraksts par e-grāmatu lasīšanas ierīces iegādi un izmantošanu rodams arī anonīmā autora “sivna” blogā.

Diemžēl lielākā daļa e-grāmatu ir angļu valodā. Bibliotēkzinātnes doktorante Aiga Grēniņa 2009. gada sākumā apzinājusi tikai 14 latviešu e-grāmatu kolekcijas, kur apkopotas 527 grāmatas. Visas izlasāmas personāldatora ekrānā, vairums pieejamas bez maksas. Tātad tiem, kas nelasa angļu valodā vai kurus interesē galvenokārt latviešu literatūra, pagaidām nav vajadzības pēc ekskluzīvās ierīces.

Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kopš 2008. gada nogales ir sava e-grāmatu kolekcija (tiesa gan tikai angļu valodā), taču šo e-grāmatu lasīšanai pietiek ar datoru, nav nepieciešama cita papildu ierīce. Tās var lasīt gan LNB telpās, gan arī lejupielādēt zibatmiņā un lietot (ne vairāk kā nedēļu) ārpus LNB telpām. LNB e-grāmatas var atrast arī LNB katalogā.

P.S. Vienā no žurnāla “Bibliotēku Pasaule” nākamajiem numuriem tiks publicēts Aigas Grēniņas raksts par e-grāmatām terminoloģiskā aspektā.

Avots: Owners of Electronic Book Readers Tend to be Well-Educated and Financially Upscale. 1 December 2009. Mediamark Research& Intelligence.


KOMENTĀRI: 9, KATEGORIJAS: Tehnoloģijas, Vispārīgi

Komentāri: 9

  1. Jānis saka:
    5. January, 2010 plkst. 18:01

    Īsti nesapratu to pēdējo rindkopu “Tās var lasīt gan LNB telpās, gan arī lejupielādēt zibatmiņā un lietot (ne vairāk kā nedēļu) ārpus LNB telpām.”

    Vai grāmatas izdzēš sevi pašas no zibatmiņas pēc nedēļas, vai tas ir atkarīgs no lietotāja godaprāta? 🙂 Vai te tiek nodrošināta cita tehnoloģiskā aizsardzība?

  2. John saka:
    5. January, 2010 plkst. 18:01

    ja es nopērku grāmatu inetā, piemēram pdf formātā tad tā neskaitās e-grāmata? un vai tadu tur var dabūt iekšā :)) ?

  3. Signe Valtiņa saka:
    13. January, 2010 plkst. 15:01

    Atbilde Jānim: Nosacīti var teikt, ka grāmatas pašas “izdzēšas”. 🙂 Patiesībā arī tad, ja esi e-grāmatu lejupielādējis savā zibatmiņā, tās atvēršanai un lietošanai ir vajadzīgs interneta pieslēgums, un līdz ar to e-grāmatu platformas nodrošinātājiem ir iespēja fiksēt un kontrolēt izmantošanas laiku. Ja grāmata zibatmiņā atrodas ilgāk nekā 7 dienas, tad pēc tam to nav iespējams vairs atvērt ne bez, ne ar interneta pieslēgumu.

  4. Signe Valtiņa saka:
    13. January, 2010 plkst. 15:01

    Atbilde John: Es domāju, ka arī pdf formāta tekstu var saukt par e-grāmatu. Vienkārši – pastāv dažādi e-grāmatu veidi, kā arī iespējas, kā tās lietot. LNB e-grāmatās, kas atrodas platformā dawsonera.com, ir iespēja veikt piezīmes, tās lejupielādēt, ievietot grāmatzīmi, izmantot dažādus meklēšanas veidus u.tml.

  5. Jānis saka:
    13. January, 2010 plkst. 15:01

    Signe: kā es to varu izmēģināt praktiski?

  6. Signe Valtiņa saka:
    13. January, 2010 plkst. 16:01

    Tev jādodas uz LNB Elektronisko izdevumu lasītavu K. Barona ielā 14, 3. stāvā pie Agneses Pagrodes (67287221, agnese.pagrode@lnb.lv). Viņa Tev visu laipni izstāstīs un arī parādīs, kā lejupielādēt e-grāmatas zibatmiņā.
    P.S. LNB jaunie darba laiki no 18. janvāra: http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/06-01-2010-darba-laiki

  7. arnika saka:
    11. February, 2010 plkst. 13:02

    Noderīga informācija, būs jāizmēģina e-grāmatu lasīšana! Paldies!

  8. Dainis saka:
    10. February, 2011 plkst. 0:02

    Gads ir pagājis kopš šī raksta. Nu jau vairs e-lasīšana neizskatās tik ekslusīva:
    http://digitalaisbizness.wordpress.com/2011/02/09/amazons-paperbacks/

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.