Nacionālā bibliogrāfija un nacionālā identitāte

12. January, 2010, autors: Anita Goldberga 

Ja man jautātu, ko es uzskatu par nacionālās identitātes simbolu Nr.1, es nedomājot nosauktu Latvju Dainas. Latviskā dzīvesziņa, enciklopēdiski aptverot visas dzīves jomas, morāle, ētika un filozofija vienkopus. Netrūkst arī tautas vitalitātes (kuras trūkumu latviešiem bieži pārmet) apliecinājuma nerātno dainu formā.

Dainas jau vairākus gadus  ir pieejamas digitālā formā, tātad bez robežām. Blakus  Krišjāņa Barona mūža darbam jānovērtē arī šis veikums, jo tas ļauj latviešiem justies kā unikālai kultūras tautai pasaules mērogā. Dainas, manuprāt,  tiek uztvertas kā tautas eposs daudz lielākā mērā nekā A.Pumpura sarakstītais „Lāčplēsis”. Jūsmojot par dainu poētiskumu un unikalitāti, tomēr jāatzīst,  ka ne-latviešiem to burvību ļauts izbaudīt tikai no aprakstiem un parindeņiem. „Sit, Jānīti, vara bungas”,  atceroties  šo rindu tulkojumu krievu valodā, saprotu, ka ne cilvēks, ne tehnoloģijas, ne citi globālie rīki 21. gadsimtā vēl nespēj nedz adekvāti pārtulkot dainas citās valodās, nedz arī vizualizēt, kā to var izdarīt, piemēram, ar Lielvārdes jostu.

Dainas sevī ietver daudzos gadsimtos krāto gudrību un zināšanas, izaugot no laika, kad latviešiem vēl nebija savas rakstības, bet, acīmredzot, bija  poētisks gars un šī gara glabātāji, kas Barontēvam palīdzēja iemūžināt milzīgo bagātību rakstiskā formā.

Viss tas, kas vēlāk tika piefiksēts rakstiski, attīstoties rakstu valodai un grāmatu iespiešanai, ir nacionālās bibliogrāfijas objekts, jeb, citiem vārdiem sakot, – viss, kas publicēts Latvijas teritorijā vai arī saturiski vēsta par Latviju un latviešiem, ir noteiktā formā pierakstīts. Pirmais šādus „pierakstus” veica latviešu bibliogrāfijas tēvs Jānis Misiņš, un viņa veikums iemūžināts publikāciju kolekcijas – Misiņa bibliotēkas nosaukumā. J.Misiņa iesākto darbu turpināja citi, kamēr šo pienākumu pārņēma institūcijas. Šodien nacionālās bibliogrāfijas veidošana, tāpat kā lielākajā daļā citu valstu, ir Nacionālās bibliotēkas funkcija.

Latvijas nacionālā bibliogrāfija ir pieejama digitālā formā un internetā tāpat kā Latvju Dainas. Tomēr tā ir strukturēta datu bāzes formā un izmantojama jebkuram interneta lietotājam jebkurā pasaules malā arī tad, ja šis lietotājs nesaprot latviešu valodu.

Arī  nacionālā bibliogrāfija, tāpat kā Latvju Dainas, ir ar enciklopēdisku raksturu.  Atšķirībā no dainām nacionālā bibliogrāfija nav poētisks, bet gan kultūrvēsturisks  un reālos, fiksētos  faktos balstīts fenomens, kas atspoguļo nācijas veikumu, sākot ar brīdi, kad tā spēj izteikties rakstu valodā.

Nacionālā bibliogrāfija rāda, kādi esam, kāda ir Latvija šodien, kāda tā bijusi gadu desmitus atpakaļ.

Tieši tāpēc man Latvijas nacionālā bibliogrāfija ir mūsu valsts identitātes simbols Nr.2.

PIEKĻUVE: Latvijas nacionālā bibliogrāfija


KOMENTĀRI: 5, KATEGORIJAS: Vispārīgi

Komentāri: 5

  1. Anna saka:
    12. January, 2010 plkst. 19:01

    Bija viena krieviete,kura spēja tulkot dainas,bet laikam daudz neiztulkoja.Viņa arī LĀČPLĒSI iztulkoja.Ludmila Kopilova.Nez kāpēc nekur viņu nepiemin gandrīz.

  2. Džeina saka:
    13. January, 2010 plkst. 10:01

    Papilnīgi piekrītu. Man personīgi gribētos, lai internetā būtu pieejami arī Ģintera bibliogr.rādītāji (kaut vai ieskenētā veidā).

  3. Lilija saka:
    13. January, 2010 plkst. 15:01

    Nesaprotu,ko jaunu autore gribēja vēstīt? Nacionālā bibliogrāfija taču jau labi sen ir pieejama i-netā. Arī par tām identitātēm vēl nez, kā tur ir. Cik jauniešu šodien lasa un novērtē dainas?Cik no viņiem lieto nac.bibliogrāfiju?Ja runā par mūsdienu LV cilvēku (nevis pensionētu trimdas tautieti) tad identitāte virzās uz Īrijas pusi,lasa Koelju un skatās Seksu un lielpilsētu.

  4. Anita Goldberga saka:
    13. January, 2010 plkst. 15:01

    Paldies par komentāriem!

    Tie dainu tulkojumi angļu un krievu valodā, ko man ir bijusi iespēja skatīt, manuprāt, nebija sevišķi veiksmīgi. Bet iespēja pastāv vienmēr!

    Bez L.Kopilovas (1983.g.) LĀČPLĒSI krievu valodā tulkojuši arī Deržavins (1948.g.), I.Janaitis (1988.g.)un L.Sieksa (2007.g.)…

    Par A. Ģintera u.c. bibliogrāfiju “Latviešu zinātne un literatūra”: jau tagad Nacionālās bibliogrāfijas monogrāfiju un turpinājumizdevumu DB ir pieejami digitalizētie monogrāfiju apraksti –
    http://www.lnb.lv/lv/lasitajiem/katalogi-un-datu-bazes/nacionalas-bibliografijas-datubazes.
    Kas attiecas uz rakstu periodikā aprakstiem – LNB meklē progresīvāku tehnoloģiju par skenēšanu to iekļaušanai Nacionālajā analītikas DB. Rādītājos izmantotā sistēma (daudz saīsinājumu) nav pietiekoši labi izmantojama automatizētai apstrādei.

  5. Vēsma saka:
    19. January, 2010 plkst. 11:01

    Piekrītu autorei, bet kritiķiem…
    Kas tad latvieti nopels, ja ne pats latvietis. Kad runā par to, kas mums – latviešiem – TIEŠĀM IR, tad bļauj un ir slikti, kad popularizē visu amerikānisko, tad atkal bļauj, ka ar savām vertībām nelepojamies. Kad tad kalpa dvēselēm ir labi?

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.