Digitālais laikmets ir klāt!

13. July, 2010, autors: Dr.oec. Māris Jurušs 

Nesenie notikumi LNB galvenajā grāmatu krātuvē, kad notikušajā avārijā cieta daudzas grāmatas, kārtējo reizi liek mums aizdomāties par to, kādā stāvokli ir mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuve. Pateicoties lielai brīvprātīgo atsaucībai, kopīgiem spēkiem izdevās glābt grāmatas no aiziešanas pilnīgā postā. Šis notikums pierāda, ka tas var notikt arī jebkurā citā mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuvē. Vai mēs esam darījuši visu, lai novērstu šo vērtību pazušanu?

Alu grafiti

Pasaules attīstībā bijis akmens laikmets, bronzas laikmets, dzelzs laikmets. Katrā laikmetā cilvēkiem bija savi veidi kā atstāt ziņas par sevi citiem. Dažas no tām saglabājušās līdz mūsdienām – kā senas zīmes akmenī vai kokā, alu zīmējumu un citos veidos. Iespējams, ka tikai tagad mēs to novērtējam kā vērtīgu vēstures liecību, lai gan tajā laikā tas nav bijis nekas īpašs vai pat slikta rīcība, kā, piemēram, tagad tas ir ar grafiti attēliem uz kādas mājas sienas.

Kā saglabāt un nodot līdz šim saglabājušās senas kultūras vērtības, kā arī mūsu laikmeta liecības un līdzgaitnieku idejas nākamām paaudzēm? Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu var atrast mūsdienu modernajās tehnoloģijās un pirmām kārtām: internetā. Jo mēs esam digitālā laikmeta paaudze.

Saspiestais laiks

Laiks – tā ir mūsdienu lielākā vērtība. Laika ierobežojums un slinkums motivē cilvēkus domāt par attīstību. Nereti mums liekas, ka kāds „saspiedis laiku”: ka dienas kļuvušas īsākas, bet gribas izdarīt vēl tik daudz. Tas attiecas arī uz informācijas ieguves procesu. Mēs nevaram apbraukāt visas alas vai akmeņus, lai izpētītu senās zīmes. Mēs nevaram izlasīt visas grāmatas, žurnālus, laikrakstus. Bieži ir grūti un laikietilpīgi atrast mūs interesējošo milzīgajā informācijas apjomā.

Arī slinkums cilvēku motivē darīt tam patīkamas lietas, izmantot laiku lietderīgi kā nu pats to iedomājas. Tā nu, lai taupītu laiku, cilvēks ir radījis virtuālo vietu: internetu, kurā meklēt vajadzīgo informāciju. Spilgts piemērs tam ir mūsdienu jaunatne, kas pieradusi gandrīz visu nepieciešamo iegūt no globālā tīmekļa.

Faktiski informācijas pieejamība internetā palīdz plānot savu laiku, piemēram, nav jāpaspēj aiziet uz bibliotēku tās darba laikā. Taču laiks, kas pavadīts internetā, jāprot kontrolēt, jo tas var viegli kļūt nekontrolējams un novest pie tā, „ka nav laika iznest miskasti, izdarīt mājasdarbus” u.t.t.

E-pieredze

Viss jaunais – labi aizmirts vecais. Padomju laiki iecirta pamatīgu robu Latvijas pirmās republikas kultūras, zinātnisko, ekonomisko un citu atziņu pēctecībai. Tā nu mēs daudzas atziņas esam veiksmīgi aizmirsuši.

Cilvēks ir attīstījies caur pieredzi. Mēs uzkrājam ne tikai savu pieredzi, bet pārmantojam to no citiem. Pieredze ir svarīgāka nekā prāta spējas. Jaunatnei tās pietrūkst. Piemēram, arī biznesā nereti mēs sastopam jaunus un gudrus cilvēkus, bet tieši pieredze nosaka, kurš būs vadītājs.

Kā atgūt zaudēto pieredzi no 1918. – 1940.gadiem? Nepieciešams „tīt filmu atpakaļ un salīmēt to vietā, kurā tā pārtrūka”. Atziņas, ko sniedza vēsturē zināmās personības, nepieciešams uzkrāt no jauna. Arī daudzas ekonomikas atziņas, piemēram, par inflāciju, nodokļiem, eksportu u.c. var iegūt, lasot tā laika materiālus. Vēsture attīstās cikliski, arī krīzes nāk un iet. Gūtā pieredzi palīdz cilvēkam būt gatavam dažādām pārmaiņām.

Tādēļ arī es aicinu lasīt tā laika materiālus, turklāt tieši periodiskos izdevumus, nevis iegūt informāciju tikai daiļliteratūras vai no vēstures grāmatām. Tas ir veids, kā pašam izprast tā laika vidi, kā cilvēki dzīvoja, ko domāja.

Tā kā laika ierobežojuma dēļ ne visiem ir iespējas to darīt klātienē LNB, ir radīta iespēja to darīt arī tiešsaistē. Salīmē pats lielo vēstures bildi no maziem sižetiem! Nāc uz: www.periodika.lv


KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas

Komentārs: 1

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.