Samirkušu grāmatu un dokumentu žāvēšana

23. July, 2010, autors: Rudīte Kalniņa 

Pēc satraucošajiem notikumiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) šā gada 18. jūnijā, kad bibliotēkas galvenajā grāmatu krātuvē ielūza grīda un pagraba ūdenī nokļuva grāmatas, sabiedrībā radās interese par samirkušu grāmatu žāvēšanu. Interesi vēl vairāk pastiprināja LNB speciālistu lēmums samirkušās grāmatas glabāt saldētavā (–20°C) līdz laikam, kad būs iespējams grāmatas žāvēt svaigā gaisā. Par to, kā mums veicās ar avārijā cietušo grāmatu žāvēšanu, lasiet manā iepriekšējā rakstā. Šoreiz piedāvāju apkopotus speciālistu ieteikumus samirkušu grāmatu un dokumentu žāvēšanai.

Ir zināmas un pārbaudītas vismaz piecas grāmatu un dokumentu žāvēšanas metodes. Vadoties no apstākļiem, metožu apraksts dod iespēju vajadzības gadījumā izvēlēties labāko un piemērotāko:

  • izvērtējot samirkšanas iemeslus un mitruma daudzumu,
  • novērtējot samirkušo objektu bojājuma draudus,
  • vadoties pēc bojāto vienību skaita,
  • ņemot vērā objekta retumu un nozīmīgumu,
  • izvērtējot personāla un budžeta iespējas,
  • vērtējot žāvēšanas iespējas.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas būs noderīgs restauratora padoms. Veiksmīga sējumu žāvēšana ir lētāks process nekā samirkušās kolekcijas aizvietošana pat tad, ja aizvietošana ir iespējama. Atkarībā no samirkuma pakāpes un veida parasti lieto vairāk nekā vienu žāvēšanas metodi. Jāatceras, ka neviena no žāvēšanas metodēm neatjaunos materiāla pirmatnējo izskatu! Ūdenī cietušām grāmatām pēc žāvēšanas ir vajadzīgs par 20% lielāks plauktu laukums, jo pēc izžūšanas papīra šķiedras ilgstoši paliek uzbriedušas un palielinātas. Ja ir vajadzīgs laiks, lai pieņemtu izšķirošo lēmumu par žāvēšanas veidu, vai, lai pārvietotu liela apjoma samirkušas grāmatas, tad sasaldēšana mazinās fizisko deformēšanos un bioloģisko inficēšanos. Pirms retu un unikālu materiālu žāvēšanas ieteicams konsultējieties ar papīra restauratoru.

Dažas no zemāk aprakstītām metodēm (nosusināšana/mitruma savākšana žāvējot gaisu, vakuumžāvēšana, vakuumžāvēšana sasaldējot) ir iespējamas veikt ar komerciālu nelaimes gadījuma likvidācijas firmu palīdzību, ja iestādei pašai nav šādu iespēju. Ieteicams izvēlēties firmu ar pieredzi bibliotēkas vai arhīva materiālu žāvēšanā. Atcerieties, ka pēc materiāla izžāvēšanas no tā ir jānoņem netīrumi un jānovērš bojājumi.

Žāvēšana gaisā

Žāvēšana gaisā notiek normālos apstākļos telpā, kur temperatūra +21°C –+24°C un 40–55% relatīvais gaisa mitrums. Tā ir visbiežāk lietotā metode, lai gan ne vienmēr vispiemērotākā. Žāvēšanu gaisā var lietot mazam daudzumam viegli samirkušu grāmatu, dokumentu vai fotogrāfiju. Tā neprasa nekādu aprīkojumu un ir vislētākā metode. Ja metodi pareizi lieto, tā ir ļoti darbietilpīga un aizņem lielu darba laukumu. Neveiksmīga metodes izvēle parasti dod sliktu rezultātu – bojā iesējumu un deformē grāmatas bloku. Žāvēšanas laikā ir jāseko mikroorganismu parādīšanās iespējamībai. Žāvējot svaigā gaisā grāmatas ar krītpapīra lapām, rezultāts reti ir veiksmīgs.

Žāvējamie materiāli ir jāizklāj uz galda, starp lapām jāsaliek mitrumu absorbējošs papīrs (filtrpapīrs, papīra dvielis). Ievietotais papīrs uzsūks papīrā esošo mitrumu un paātrinās žūšanu. Ievietotais papīrs ir bieži jāmaina. Kad grāmata ir gandrīz izžuvusi, taču vēl joprojām mazliet mikla, lai samazinātu deformāciju, jāizņem ievietotās lapas, rūpīgi aizver grāmatu un turpina žāvēt zem viegla sloga. Dokumentus ievieto starp absorbējošiem papīriem. Ja nav citu liela apjoma mitru materiālu žāvēšanas iespēju, tie jātur saldētavā un pa nelielām porcijām jāatkausē un jāžāvē gaisā.

Nosusināšana / mitruma savākšana, žāvējot gaisu

Visjaunāko metodi, kas cenšas iegūt uzticību bibliotekāru un arhivāru pasaulē, lieto jau daudzus gadus ēku un kuģu kravas tilpņu žāvēšanai. Lieli mitruma savācēji tiek ievietoti telpā, kur atrodas gan samirkušie dokumenti, gan, piemēram, mēbeles vai iekārtas. Lai veicinātu žūšanu, kontrolē temperatūru, mitrumu un gaisa ātrumu. Mitruma savācējos lieto žāvējošas ķīmiskas vielas, kas pazemina relatīvo gaisa mitrumu zem 20%, tā paātrinot žūšanu. Dzesējošie mitruma savācēji nesasniedz tik zemu mitruma līmeni kā žāvējošie mitruma savācēji. Šā iemesla dēļ žāvēšanas laiks pagarinās.

Gaisa žāvēšana ir produktīva gadījumos, kad nepieciešams žāvēt mēreni slapjas grāmatas, dokumentus, iekārtas un mēbeles. Žāvēšana jāsāk 24 stundu laikā pēc nelaimes gadījuma, kamēr nav sākusies papīra šķiedru uzbriešana un parādījušies mikroorganismi. Metode nav ieteicama vērtīgu iesējumu un krītpapīra žāvēšanai. Metodes pielietojumu ierobežo arī vajadzīgo iekārtu daudzums un operatora kompetence. Ja apstākļi neatļauj žāvēt uz vietas, tad materiālus iesaiņo un žāvē citā telpā vai žāvēšanas kamerā. Šo metodi izvēlas, ja mitrās grāmatas un dokumenti ir lielos daudzumos ar domu, ka tās tiks atgrieztas tajā pašā vietā plauktā. Turklāt materiāli ir pieejami, kamēr tie žāvējas.

Žāvēšana sasaldējot

Grāmatas un dokumentus, kuri ir mazliet slapji vai tikai mitri, var sekmīgi žāvēt pašatkausējošā saldētavā, ja materiālus tur atstāj pietiekami ilgu laiku. Metodi sauc arī – žāvēšana saldētavā. Materiāli jāievieto saldētavā, cik ātri vien iespējams pēc to samirkšanas. Grāmatas labāk izžūst, ja iesējumus cieši ietin, lai aizkavētu šķiedru palielināšanos. Lai samazinātu grāmatu deformāciju un veicinātu žūšanu, ierīcei jāsaldē ātri un temperatūrai ir jābūt no – 20°C līdz –40°C. Dokumentus saldētavā var likt kaudzē vai, lai tie ātrāk izžūtu, plānā kārtā vienu uz otra. Ļoti lielās saldētavās tos var atstāt kastēs, lai gan tad tie žūs lēnāk. Sagaidāms, ka mitrie objekti žūs dažus mēnešus atkarībā no saldētavas temperatūras un uzņemtā ūdens apjoma. Krītpapīrs var salipt, ja tas ir ļoti izmircis un to ilgu laiku neievieto saldētavā. Šim mērķim ir piemērota arī parastā saldētava. Taču pastāv arī speciāli aprīkotas pašatkausējošas saldētavas, kas ar precīziem instrumentiem kontrolē mitruma saturu sasaldētajās grāmatās un dokumentos. Žāvēšana sasaldējot var būt ekonomiski izdevīga tikai tad, ja tiek izmantota pareizā aparatūra. Saldētavā var ievietot noteiktu vienību daudzumu un žūšanas laiks ir ilgs (vidēji 4 – 18 mēneši).

Žāvēšana vakuumā

Metodi sauc par vakuuma termālo žāvēšanu. Grāmatas un dokumentus žāvē vakuumtermālā žāvētavā, kurā objektus ievieto vai nu mitrus vai sasaldētus. Pieslēdz vakuumu, materiālu iztur pie 0°C. Tas nozīmē, ka materiāls, kamēr tas žāvējas, ir mitrs, bet ne sasalis. Ja dokumenti nekrokojas, tas ir gluži pieņemams mitru dokumentu žāvēšanas veids. Taču šis paņēmiens deformē grāmatas un veicina krītpapīra un foto materiālu salipšanu. Dokumenti ar ūdenī šķīstošām tintēm vai pigmentiem nav piemēroti šai metodei, taču lielam daudzumam materiālu tā ir piemērotāka nekā žāvēšana gaisā un arī rentablāka. Metode nav piemērota laminētām grāmatām un apvākojumiem, jo tad pēc izžūšanas būs nepieciešama intensīva pārsiešana un iesieto materiālu labošana. Metode ir labs risinājums vidēja daudzuma dokumentiem un neiesietiem materiāliem, kas smagi cietuši ūdenī.

Žāvēšana vakuumā sasaldējot

Process prasa speciālu, sarežģītu iekārtu un ir piemērots lielam daudzumam ļoti mitru grāmatu un dokumentu, kā arī krītpapīra žāvēšanai. Grāmatas un dokumentus ievieto vakuumkamerā sasaldēšanai. Pievieno vakuumu, kolekciju žāvē pie temperatūras zem 0°C; materiāli sasalst, līdz tie ir izžuvuši. Notiek sublimācijas process, ledus kristāli iztvaiko bez izkušanas. Tas nozīmē, ka nenotiek šķiedru uzbriešana vai deformācija, ja tas jau nav noticis pirms materiāla ievietošanas kamerā. Krītpapīru var izžāvēt bez lapu salipšanas un sacementēšanās, ja grāmatu ievieto saldētavā pirmajās 6 – 8 stundās. Šādi var veiksmīgi izžāvēt retus un unikālus materiālus, savukārt ādu, velūru un foto materiālus var sabojāt. Ar ūdenī šķīstošām tintēm un pigmentiem nekas slikts nenotiks. Šī metode sākotnēji var likties ļoti dārga, jo nepieciešama speciāla iekārta, bet rezultāts ir ļoti labs, jo nevajag papildu izdevumus sējumu pārsiešanai un dubļu, netīrumu un kvēpu tīrīšana nav tik darbietilpīga. Ja nav pieejama speciālā aparatūra, tad šo procesu ir iespējams veikt ar ārkārtas nelaimju likvidācijas firmu palīdzību. Materiāli ir jātransportē uz saldētavu. Žāvēšana vakuumā aukstumā ir derīga plašam materiālu klāstam un ir ļoti efektīva laminētām grāmatām, apvākojumiem un krītpapīram. Lai izžāvētu vienā kamerā ievietotos materiālus nepieciešamas vidēji 6 – 10 nedēļas. Kolekcija šajā laikā nav pieejama. Papildu labums žāvēšanai vakuumā aukstumā ir tas, ka vakuums izvelk netīrumus virspusē un pēc žāvēšanas tos ir viegli noslaucīt. Tiek uzskatīts, ka metode ir efektīva fumigācijai (mikroorganismu un kaitēkļu iznīcināšanai) bez ķīmiskām vielām un noņem dūmu smaržu. Vakuums izsūc no materiāla gaisu, mitrumu un smakas.

Kas jāievēro gaisā žāvējot mitrus dokumentus

Mitrus dokumentus var žāvēt gaisā, ja vadās pēc restauratora ieteikumiem. Šī metode ir derīga mazam skaitam dokumentu, kas samirkuši tikai pa malām. Ja ir simtiem lapu un ūdens tās ir stipri samitrinājis, tad ieteicamāka un ekonomiskāka ir cita žāvēšanas metode. Lai no salipšanas aizsargātu krītpapīra un spoža papīra dokumentus, tos nekavējoši atdala citu no cita. Tad ievieto saldētavā, kamēr izvēlas žāvēšanas metodi. Jāpievērš uzmanība dokumentiem ar ūdenī plūstošām tintēm. Lai aizsargātu šādus dokumentus no tintes izplūšanas, tie uzreiz jāievieto saldētavā. Lai iegūtu apmierinošus rezultātus žāvējot dokumentus gaisā, jāatceras vairāki padomi: a) mitrs papīrs ir ļoti trausls, viegli plīst un krokojas b) samircis papīrs nekad neizskatīsies tā, kā iepriekš; sagaidāmas krokas un deformācijas.

1. Telpā, kurā žāvē dokumentus, jāsaglabā tīra un sausu vide, kur temperatūra un mitrums ir tik zems, cik vien iespējams. Temperatūrai ir jābūt zem 20°C un mitrumam zem 50%, jo mikroorganismi attīstās strauji un var izraisīt ārkārtējus bojājumus.

2. Žāvējamā telpā jāuztur gaisa kustība ar ventilatora palīdzību. Tas paātrina žāvēšanu un traucē pelējuma rašanos. Ja materiālu žāvē ārpus telpas, tad jāatceras, ka pārlieku ilga materiālu turēšana tiešajos saules staros balina tinti un veicina papīra vecošanu. Viegls vējš var arī aizpūst pa gaisu atsevišķas lapas. Ventilatora gaisa plūsma jānovirza no žāvējamiem dokumentiem.

3. Atsevišķas lapas var novietot uz galda, grīdas vai citas gludas virsmas, paklājot apakšā tīru papīra dvieli vai neaprakstītu rakstāmpapīru. Var tuvu blakus izvilkt veļas auklas un uz tām uzlikt žāvēties dokumentus.

4. Ja dokumenti ir iespiesti uz krītpapīra, tad tie ir jāatdala viens no otra nekavējoši, lai nesaliptu. Tas ir apnicīgs darbs, kas prasa iemaņas un pacietību. Prakse rodas ar laiku un tā jāizmanto lietderīgi. Poliestera loksnes gabalu var piespiest samirkušu dokumenta kaudzes virsējai lapai. Poliesters lēni jānoņem kopā ar pielipušo dokumentu un jāpakar žāvēties uz veļas auklas. Kad dokuments izžuvis, to var atdalīt no poliestera virsmas. Nedrīkst ļaut dokumentam nokrist no poliestera; pirms pilnīgas izžūšanas tas jānovieto uz gludas virsmas.

5. Kad dokumenti izžāvēti, tie jāievieto tīrās aploksnēs un kastēs. Pirms novietošanas glabāšanai ieteicams dokumentu mikrofilmēt. Jāņem vērā, ka izžāvēts dokuments vienmēr aizņems vairāk vietas nekā nesamircis dokuments.

Kas jāievēro, žāvējot grāmatas gaisā

Žāvēšana gaisā ir vairāk piemērota grāmatām, kas samirkušas vietām vai tikai pa malām. Grāmatas, kuras ir uzsūkušas mitrumu, jāžāvē aukstumā vakuumā, lai mazinātu lapu krokošanos un iesējumu deformāciju. Grāmatas ar krītpapīra lapām un grāmatas ar plūstošu tinti ir jāsasaldē nekavējoši, tikko tās samirkušas un jāžāvē, vakuumā sasaldējot.

1. Ik pa pāris lapām ievieto papīra dvieli, filtrpapīru vai tīru neaprakstītu lapu, sākot ar grāmatas aizmugurējo vāku. Rūpīgi jāpāršķir lapas. Ja lapas ievietotas par daudz, izliecas to muguriņas un iesējums tiek bojāts. Aiz virsējā un apakšējā vāka jāievieto filtrpapīrs. Tad grāmatu aizver un liek uz absorbējoša papīra. Bieži maina ievietotās lapas. Grāmatu jāaizver pēc katras ielikto lapu maiņas.

2. Kad grāmata izžāvēta, taču vēl joprojām mazliet mitra, to aizver un novieto uz galda vai horizontālas virsmas, rūpīgi izveido normālu formu ar izliektu muguriņu un ieliektu priekšlapu (ja tāda bija oriģinālā) un pakļauj nelielai presei. Jāatceras, ka nav ieteicams likt žāvējamās grāmatas vienu uz otras. Nekādā gadījumā nedrīkst likt neizžuvušās grāmatas plauktā, citādi grāmatas iekšējās malās ātri radīsies pelējums.

  1. Mitrums kādu laiku var saglabāties grāmatas iekšējās malās, muguriņā un starp vākiem un priekšlapu. Tā visbiežāk notiek ar iesiešanas mašīnu iesietiem sējumiem. Grāmatu žāvēšanas laikā nedrīkst pieļaut pelējuma rašanos.
  2. Ja grāmatas malas ir tikai mazliet mitras, to var nolikt mazliet pavērtu vēdekļveidīgi gaisa plūsmas ceļā. Lai mazinātu malu bojājumus pirms pilnīgas izžūšanas, sējumu novieto zem viegla svara (piemēram, papīrā ietīta ķieģeļa) uz horizontālas virsmas.
  3. Ja telpā ir gaisa kondicionieris, tad jāsaglabā nemainīgs gaisa relatīvais mitrums no 25 līdz 35% un temperatūra no 14°C – 18°C. Grāmatas, kurām mitras ir tikai malas, veiksmīgi žūs 2 nedēļas, ja tajās neievietos lapas. Ar šo metodi neiesaka žāvēt grāmatas, kuras veidotas no krītpapīra.

KOMENTĀRI: 2, KATEGORIJAS: Vispārīgi

Komentāri: 2

  1. sandra saka:
    9. February, 2011 plkst. 13:02

    kur iegādāties arhivāra papīru (bez lanolīna) un tinti?

  2. Signe Valtiņa saka:
    9. February, 2011 plkst. 13:02

    Jūs droši vien domājāt “bez lignīna”. Var interesēties “Baltijas papīrā” vai arī skatīties ārzemju katalogos internetā.

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.