1588- 2013:

24. September, 2012, autors: Ināra Klekere 

Rīgas grāmatiespiešanas gadskārta

2013. gadā paies 425 gadi, kopš Rīgā tika iekārtota grāmatu spiestuve, kas vienlaikus bija arī pirmais poligrāfijas uzņēmums tagadējās Latvijas teritorijā. Pirmais iespiedējs  Nikolajs Mollīns (arī Nikolauss, Nicolaus Mollinus, Niclas Mollyn, ap 1550/1555 – 1625) no Antverpenes uz Rīgu pārcēlies 1587. vai 1588.gadā (kad nāca klajā pirmie iespiedumi). 1590 viņa spiestuvei izsniegta Polijas karaļa privilēģija, 1591 – iespiedējam – Rīgas rātes iecelšanas raksts.

Grāmatu iespiešana Latvijā aizsākās samērā vēlu – apmēram 120 gadus pēc Gūtenberga izgudrojuma. Domājams, ka 16. gadsimta 80. gadu kalendāra nemieru laikā Mollīns bija Rīgā ieradies pēc rātes aprindu uzaicinājuma,  par ko liecina viņa pirmie izdevumi, kuros atbalstīta rātes puse.

16. gadsimta beigās cik necik nozīmīga Eiropas metropole bez savas grāmatu spiestuves vairs būtu grūti iedomājama. Iespiests vārds bija kļuvis par ikdienas nepieciešamību, un vajadzības pēc tā vairs nebija iespējams (un izdevīgi) apmierināt ar pasūtinājumiem ārzemju tipogrāfijās. Plašākā Rīgas kultūras vēstures kontekstā Mollīna tipogrāfijas nodibināšana vērtējama kā likumsakarīga norise, kas raksturo pilsētas briedumu jaunu, grāmatniecības pavērtu, komunikatīvo attieksmju ieviešanai.

Es atturos vērtēt  to, vai Mollīns bija izcils sava aroda meistars (kaut amata prasmi viņš bija  guvis  arī  vairākus gadus strādājot slavenajā Antverpenes iespiedēju Plantēnu uzņēmumā). Mollīna  iespieddarbos par sevi atgādina gan viņa spiestuves pieticīgais aprīkojums, gan Rīgas rātes pavērtās darbības iespējas, gan tā laika Rīgas intelektuālā gaisotne. Nezinu arī to, vai 1588. – spiestuves dibināšanas gads – un Mollīna – pirmā iespiedēja uzvārds – būtu  jāzina katram Latvijas iedzīvotājam, nakts vidū pamodinātam.  Šobrīd Mollīna sakarā  būtisks ir kas cits –  sabiedrības izglītošanai un kultūras procesam kopumā tik nepieciešamās pagātnes izzināšanas iespējas un pagātnes atgādinājumi, ko sniedz izcilo notikumu apaļie un pusapaļie jubileju gadi. Mana un bibliotēkas kolēģu rūpe, lai  šie atgādinājumi – dažādas ziņas par grāmatniecību, tās vēsturi un  grāmatniekiem – šī un nākamā gada laikā būtu sastopamas arī bibliotēkas mājas lapā.

LNB iecerējusi Rīgas spiestuves dibināšanas 425. gadskārtu   atzīmēt  ar Latvijas grāmatniecības vēsturei veltītām izstādēm, publikācijām, konferenci… Pēc tam, kad bibliotēkā izveidotās „Mollīna darba grupas” iecerēto pasākumu plāns tiks precizēts, stāstīsim ko vairāk par to.

Attēlā:  Beigu lappuse ar izdošanas ziņām grāmatā Orationes tres… [Rigae Livonum: Ex officina typographica Nicolai Mollini, Anno M D XCVII [1597]]. Oriģināls LNB Baltijas centrālajā bibliotēkā.


IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Krājumi, Vēsture

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.