Latvijas grāmatniecība – ne "spožums", bet vai "posts"?

29. October, 2012, autors: Anita Goldberga 

Pat Ķīnā, kurai nedraud demogrāfiskā krīze (drīzāk otrādi) un tās valodu   izzušana, grāmatu tirdzniecībai tiek piemērota samazināta Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 4%, salīdzinot ar vispārējo 17%. Eiropā, kur vienīgais īsti sliktais piemērs ir Dānija ar 25% PVN grāmatām, daudzās valstīs samazinātā PVN likme attiecas ne tikai uz iespiestajām, bet arī uz e-grāmatām (Francija, Ungārija, Īslande, Itālija, Luksemburga, Holande, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija[1]). Vai kādā no šīm valstīm nacionālās valodas eksistence ir vairāk apdraudēta kā Latvijā?

(c) F64

Neseni notikumi un akcijas liecina, ka Latvijas rakstnieki, izdevēji, bibliotekāri un kultūras darbinieki kopumā jūt apdraudējumu latviešu valodai un nacionālajai identitātei. To apstiprina pētījumi par lasīšanu bērnu un jaunatnes vidū,  kā arī skolas beigušo jauniešu spēja brīvi paust un argumentēt savu viedokli mutvārdos un rakstveidā, kas raksturo arī iegūtās izglītības kvalitāti un jauniešu spēju iekļauties sociālajos procesos. Tikai 2,9% no piecpadsmitgadniekiem Latvijā ir labas lasīšanas prasmes, kas ir zemākais rādītājs kaimiņvalstu vidū[2] .

Rīgas Grāmatu svētku ietvaros 5.oktobrī notika konference „Latvijas grāmatniecība šodien. Problēmas un perspektīvas”, kuras rezultātā tapusi rezolūcija ar aicinājumu prezidentam, valdībai, ministrijām piemērot grāmatām PVN 0% likmi, uzlabot Ekonomikas policijas darbību autortiesību pārkāpumu noziegumu apkarošanā (grāmatu pirātisma piemērs), paredzēt pastāvīgu MK noteikumu normām atbilstošu bibliotēku komplektēšanas budžetu un pastāvīgu finansējumu lasīšanas veicināšanas programmām, valsts atbalstu e-grāmatu izsniegšanas platformas izveidei bibliotēkās un panākt, ka lasīšanas veicināšana kļūst par mērķtiecīgu izglītības procesa sastāvdaļu.

Pēc Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas ziņām pusi no grāmatu veikalu apgrozījuma veido kancelejas preces nevis grāmatas, tāpēc būtu vajadzīga precīzāka grāmatu apgrozījuma uzskaite valsts mērogā.

Latvijai kā mazai valstij, kurā latviski runājošo un lasošo skaits un grāmatu tirgus apjoms samazinās arī emigrācijas dēļ, būtu svarīgi izdot vairāk e-grāmatu un e-mācību līdzekļu, ko vieglāk iegādāties ārpus valsts esošajiem.

Ne visi konferencē paustie viedokļi bija glaimojoši pašiem grāmatniecības procesos iesaistītajiem. Grāmatzinātnieks un LU Asociētais profesors Viesturs Zanders,   atskatoties pirmskara grāmatniecības vērtībās un piesaucot mūsdienu ierēdņu “cunfti”,  atgādināja, ka par latviešu valodas kultūru rūpējas ne tikai rakstnieki, bet arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji. Viņš runāja arī par mūsdienu izdevumiem ar problemātisko vērtību, kas piesārņo tirgu, kā arī  aicināja  izdevējus kļūt vienotiem sadarbībā.

Medijos „celtais un peltais” Otto Ozols (Mārtiņš Barkovskis) pauda viedokli par Latvijas „lielo literātu” ego un amatierismu literatūrā, uzsverot, ka nav saprotams, kāpēc tik grūti atrast līdzekļus latviešu rakstnieku darbu tulkošanai svešvalodās, kas ir vienīgais ceļš, kā latviešu literātiem iet pasaulē.


[1] http://www.internationalpublishers.org/images/stories/VAT/vat_report_2012.pdf.

[2] Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija 2012.-2014. gadam.


IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Pārdomas, Saturs, Vispārīgi

Izsaki viedokli

You must be logged in to post a comment.