Kas bibliotekāriem jāzina par autortiesībām

25. March, 2010, autors: Uldis Zariņš 

Projekta e-bibliotēka likstas kārtējo reizi ir pierādījušas, ka bibliotekāriem – it īpaši darbojoties digitalizācijas projektos – ir labi jāorientējas autortiesību likumdošanā, lai netīšām neiekultos nepatikšanās. Skaidra lieta, jebkurš likums var tikt interpretēts dažādi, savādāk jau nemaz nebūtu nepieciešama tāda institūcija kā tiesa, kas izlemj, kura strīdnieka versija par likuma normām ir tuvāka likuma burtam un garam. Ideju Forums ir izvēlējies visnotaļ novatorisku likuma interpretāciju – ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā – un likumsakarīgi, ka viņiem, kā jau pionieriem, ceļš ir izrādījies visnotaļ ērkšķains. Patīkami, ka šīs situācijas rezultātā ir aktualizējusies diskusija par autortiesībām digitālajā vidē un autortiesību izņēmumiem, kas attiecas uz bibliotēkām – cerams, ka tā agrāk vai vēlāk nesīs arī augļus jaunu, progresīvāku likumdošanas normu veidolā. Žēl, protams, ka rezultātā nākas ciest e-bibliotēkas lietotājiem un tiem autoriem, kas noslēguši līgumus par savu darbu izmantošanu. Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 21, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Likumdošana

Metadati – dati par datiem

25. February, 2010, autors: Mārīte Jankevica-Balode 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka ir datu kopums, kas sastāv no daudziem digitāliem objektiem, kuri piesaistīti vienai vai vairākām kolekcijām. Lai meklētu, pārlūkotu un izzinātu šī datu kopuma saturu un īpašības, ir nepieciešami metadati – aprakstošie, strukturālie, tehniskie, tiesību u.c.

Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka

Kā veidot digitalizēto tekstu saskarni?

31. March, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Nu jau kādu laiku mūsu blogā ir izvietota aptauja par projekta Periodika.lv novērtējumu. 10-baļļu skalā nu jau ir saņemti visi iespējamie vērtējumi no 1 līdz 10 un lai arī mums liels prieks, ka lielākā daļa vērtējumu ir 8 un vairāk, tomēr labi apzināmies, ka projektam ir arī savi trūkumi, kuru dēļ varētu saņemt arī zemāku vērtējumu.

Viens no trūkumiem, ko paši apzināmies, ir meklēšanas mehānisma “ātrdarbība”, ko noteikti varētu uzlabot, bet kādus trūkumus jūs esat novērojuši, meklējot informāciju Periodika.lv lapā? Varbūt ir kāda papildus funkcionalitāte, kas jums noteikti noderētu?

Tuvākajos gados LNB plāno digitalizēt vairāk kā 1 milj. grāmatu lappušu un vairāk kā 2 milj. avīžu lappušu. Līdz ar to lasītājiem digitālā formā pieejamo tekstu apjoms pieaugs 10-kārtīgi. Ņemot vērā gan materiālu apjomu, gan daudzveidību vajadzēs izstrādāt īpašu saskarni digitalizēto tekstu arhīvam. Šobrīd esam izpētes fāzē, noskaidrojot labo praksi lielapjoma teksta arhīvu veidošanā, formātu izvēlē, saskarņu veidošanā. Tā kā galamērķis ir radīt lasītājiem ērtāko iespējamo rīku darbam ar liela apjoma tekstu arhīvu, tad mūs ļoti interesē lasītāju vēlmes.

Pagaidām lielākie digitalizēto tekstu arhīvi internetā (tādi, kuru apjoms ir mērāms vismaz miljonos lappušu) ir:

Lai arī katrs ir pa savam labs, tomēr neviens nav arī perfekts. Piemēram, varētu vēlēties izsmalcinātu tekstu komentēšanas iespēju, iezīmējot daļu no teksta un pievienojot tam savu komentāru. Šādu iespēju varētu izmantot gan skolu, augstskolu pasniedzēji, komentējot mācību literatūras saturu, gan vēstures pētnieki, skaidrojot mūsdienu lasītājiem vēsturisku tekstu interpretācijas, utml.

Bet kādas ir jūsu domas, ieteikumi, komentāri?

KOMENTĀRI: 14, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Lasītāji, Pārdomas, Saturs, Tehnoloģijas

Uzdod jautājumu par digitālo bibliotēku!

16. March, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Digitālās bibliotēkas blogā šad tad uzrakstām par tēmām, kas konkrētajā brīdī šķiet aktuālas un interesantas, bet kādi jautājumi interesē mūsu lasītājus, kolēģus, IT ekspertus?

Piedāvājam uzdot jautājumus par Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku: par stratēģiju, projektiem, saturu, tehniskām niansēm, formātiem, ikdienas darbu, juridiskiem apsvērumiem un citām tēmām!

Jautājumi un atbildes šeit – komentāros.

KOMENTĀRI: 15, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Lasītāji, Projekti, Sadarbība, Saturs, Tehnoloģijas, Vispārīgi

Bloga novērtējuma anketa

13. March, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Kādā brīvākā brīdī piedāvājam aizpildīt anketu par LNDB bloga novērtējumu un tādejādi pie reizes palīdzēt kolēģei Sigitai Bricei no Preiļu Galvenās bibliotēkas, veicot pētījumu par Latvijas bibliotēku blogosfēru.

Priecāsimies par katru aizpildīto anketu un domājams, ka rezultāti ietekmēs arī šī bloga tālāko attīstību!

KOMENTĀRI: 3, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Vispārīgi

Digitālās bibliotēkas rozīnītes [4]

27. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Tā kā ne pirmo reizi Latviju skārusi pasaules ekonomiskā krīze, tad varam mācīties no pagātnes pieredzes cīņā ar nebaltām dienām.

Lūk, piemēram, piedāvājums audzēt raženos hibrīdkāļus.

Hibrīdkālis

Par piedāvāto plakātu jāpateicas LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas kolektīvam.

KOMENTĀRI: 6, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Interesanti materiāli, Saturs

Vēsturisko tekstu apstrādes rīks

23. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

LNB krājumos šobrīd ir ļoti liels daudzums vecās rakstības materiālu: gan periodika, gan grāmatas. Šie materiāli tiek skenēti un ievietoti arī digitālajā bibliotēkā, taču līdz šim bija dažādas tehniskas problēmas ar to apstrādi, sākot jau ar teksta atpazīšanas programmu nespēju strādāt ar latviešu gotikas fontiem. Šo problēmu LNB gan, šķiet, būs atrisinājusi, pasūtot ABBYY izstrādāt speciālu Finereader versiju tieši latviešu valodas gotikai. LNB saņems Finereader versiju, kas ar vismaz 85% precizitāti iegūs no skenētiem attēliem tekstuālu informāciju.

Tiesa, ar saburtošanu vēsturisko tekstu apstrāde nebeidzas, jo jācīnās ar tādām problēmām kā OCR kļūdas, novecojusi ortogrāfija un tekstos lietoti vecvārdi. Par visām šīm problēmām un cīņu pret tām var lasīt LNDB bloga ierakstā “Vecajai drukai – jauna elpa“.

Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūts pēc LNB pasūtījuma izstrādājis latviešu gotikas apstrādes rīka arhitektūru. ” Gotikas analizators” apstrādās Finereader (vai jebkuras citas OCR programmas) iegūto rezultātu: novērsīs OCR kļūdas, cīnīsies ar novecojušo ortogrāfiju un vecvārdiem piemeklēs atbilstošos sinonīmus.

Piemēram, ja OCR programma tekstā būs atpazinusi vārdu “muschka”, Gotikas analizators mēģinās uzminēt, ka varbūt patiesībā tekstā bijis minēts vārds “wuschka”, kam mūsdienu ortogrāfijā atbilst vārds “vuška”, kam, savukārt, atbilst mūsdienu vārds: “aita”. Noindeksējot sākotnējo tekstu ar atpazīšanas rezultātā iegūtajiem vārdiem, tiks panākts efekts, ka tekstu varēs atrast pēc atslēgvārda “aita” pat tad, ja OCR programma tekstā būs atpazinusi vārdu “muschka”.

LU MII izstrādātā Gotikas analizatora demo programmu var apskatīt valoda.ailab.lv/gotika.

Gotikas analizatoru plānots integrēt projektā Periodika.lv un nākotnē arī vēsturisku grāmatu portālā, lai nodrošinātu meklēšanu vecos tekstos.

KOMENTĀRI: 10, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Projekti, Tehnoloģijas

Vizuālā noformējuma nozīme

22. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Grāmatu, periodikas un citu tekstu saturošu materiālu digitalizācijā, viens no posmiem ir teksta atpazīšana jeb OCR. Rezultātā viss grāmatas teksts tiek iegūts tālāk ērti apstrādājamā XML formātā. Tam var pielietot XSLT transformācijas un citas apstrādes metodes, rezultātā iegūstot glīti noformētu grāmatas tekstu, tikai… vairs ne oriģinālā izskatā.

Piemēram, oriģinālā lapa.

Grāmatas lapa

Pēc apstrādes šīs lapas virsraksts nonāktu atsevišķā XML tagā, bet pamatteksts – citā. Pēc tam šo grāmatas tekstu varētu attēlot tīmekļa lapā, veidojot hipersaišu satura rādītājus uz atsevišķām nodaļām, ļaujot samazināt/palielināt tekstu. Ļaujot ērti kopēt interesējošos fragmentus. Vienvārdsakot, ļaujot darīt visu, ko jau nu ar segmentētu tekstu var darīt.

XML dokumentu attēlošanas priekšrocība ir arī relatīvi ekonomiskais izmērs. 100 lappušu biezai grāmatai atbilstošais tekstu saturošais XML dokuments aizņem aptuveni 0.5Mb, kamēr pati grāmata PDF formātā – aptuveni 20Mb.

Bet.. varbūt grāmatas oriģinālajam vizuālajam izpildījumam tomēr ir pietiekami liela nozīme, lai tas atsvērtu aptuveni 40x lielāko datņu izmēru un pārējās neērtības. Cik nozīmīgs jūsu lasīšanas pieredzē ir grāmatas vizuālais noformējums vai jums svarīgāka ir tīrā informācija?

[polldaddy poll=1298566]

KOMENTĀRI: 13, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas, Tehnoloģijas

13. janvāra grautiņā cieš arī LNB ēka

14. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

13. janvāra demonstrācijai Doma laukumā sekojošo grautiņu laikā tika nodarīti nopietni postījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8.

Cietusī LNB ēka Jēkaba 6/8

Militārās policijas automašīnu veidotā barjera atradās tieši pie LNB ēkas durvīm. Satrakotais pūlis laužoties cauri barjerai un apmētājot automašīnas ar bruģakmeņiem un ķieģeļiem, izsita LNB darba telpu un lasītavu logus, sabojāja mēbeles un datorus. Zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos latu.

Vairāk attēlu par cietušo LNB ēku atrodami šeit.

KOMENTĀRI: 6, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi

Audio digitalizācija LNB II

13. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Iepriekšējā ierakstā par audio digitalizāciju LNB demonstrējām pāris skaņas ierakstu piemērus, kuri tapuši LNB audio digitalizēšanas studijā. Šoreiz piedāvājam nelielu virtuālu ekskursiju uz pašu studiju.

Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 14, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, PR, Tehnoloģijas