Laimīgais 13.datums!

16. March, 2012, autors: Vita 

Trīspadsmitajā martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mācību centrā notika kursi par lasītāju apkalpošanu. Un tieši šajā dienā bija laimīgais dalībnieks! LNB Mācību centrs apsveic 1500 kursu apliecības īpašnieci Solveigu Liepiņu no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas! Katrs piecsimtais ir īpašs apliecības numurs, un tas tiek piešķirts, kad klausītājs reģistrē savu klātbūtni kursos. Solveiga Liepiņa saņem dāvanā gada laikā pēc izvēles jebkuru no Mācību centrā piedāvātajiem kursiem divpadsmit akadēmisko stundu apjomā! Sveicam laimīgo un sākam gaidīt brīdi, kad varēsim iepriecināt jau 2000!

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Jaunumi

BibCamp-4 aizkulises

23. February, 2010, autors: Dace Ūdre 
Birkas: , ,

bibcamp2010. gada 18. martā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1a notiks sen gaidītā ne-konference BibCamp-4. Tās temats: „Bibliotekārā izglītība: nozīme, tendences, nepieciešamība.”

Kopš 2009. gada 26. maija, kad bija notikusi pēdējā ne-konference BibCamp-3, ir pagājuši nepilni 9 mēneši. Pirmā rosība, kas liecināja par nākamās ne-konferences nepieciešamību, tika pamanīta 2009. gada 30. oktobrī Latvijas Universitātes forumā, kurā parādījās jautājums „Vai drīzumā notiks BibCamp-4 ne-konference SZF?”. Toreiz diskusija neizvērtās gara, atlika vien secināt – jāpārņem ne-konferences organizēšana savās rokās. Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 2, KATEGORIJAS: Jaunumi

13. janvāra grautiņā cieš arī LNB ēka

14. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

13. janvāra demonstrācijai Doma laukumā sekojošo grautiņu laikā tika nodarīti nopietni postījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8.

Cietusī LNB ēka Jēkaba 6/8

Militārās policijas automašīnu veidotā barjera atradās tieši pie LNB ēkas durvīm. Satrakotais pūlis laužoties cauri barjerai un apmētājot automašīnas ar bruģakmeņiem un ķieģeļiem, izsita LNB darba telpu un lasītavu logus, sabojāja mēbeles un datorus. Zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos latu.

Vairāk attēlu par cietušo LNB ēku atrodami šeit.

KOMENTĀRI: 6, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi

Latviešu literatūras zelta klasika internetā

9. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

SIA “Tilde” portālā www.letonika.lv uzsākusi latviešu literatūras zelta fondu publicēšanu. Šobrīd jau pieejami tādu autoru kā R. Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu, Raiņa un citu Latvijas rakstnieku un dramaturgu darbi. Portālā pārstāvēti 16 latviešu klasiķi, bet “Tilde” solās darbu turpināt un iekļaut arvien jaunu daiļliteratūru.

Latviešu literatūras darbi

Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka nākamajos gados plāno digitalizēt vairākus miljonus avīžu un grāmatu lappušu, vairāk gan koncentrējoties uz zinātnisko, populārzinātnisko un kultūras literatūru nekā uz daiļliteratūru.

Vairāk par LNB nākotnes plāniem digitālās bibliotēkas veidošanā var lasīt šeit:

KOMENTĀRI: 4, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, Saturs

Audio digitalizācija LNB I

7. January, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Lai arī digitālās bibliotēkas parasti asociējas ar ieskenētām grāmatām vai attēliem, patiesībā šis termins ir daudz plašāks un digitālajās bibliotēkās tiek iekļauti arī digitalizēti audio ieraksti. LNB Fonotēkas nodaļā glabājas ap 25 000 dažādu šellaka un vinila plašu gan no Latvijas, gan ārvalstu mūzikas zelta fondiem. Nākotnē plānots digitalizēt vismaz 1500 plašu, digitalizējot tieši Latvijas mūzikas krājumus.

Līdz nesenai pagātnei plašu digitalizēšana notika izmantojot tradicionālās – “adatas iekārtas”, taču pagājušā gada rudenī LNB savā īpašumā ieguva Japānā ražotu plašu digitalizēšanas lāzeriekārtu ELP Laser Turntable, kur adatu aizstājis plati daudz saudzējošākais lāzera stars.

ELP Laser Turntable

Lāzera stara izmantošanai digitalizēšanas procesā ir būtiskas priekšrocības, piemēram, tas spēj piekļūt tādām plates celiņa daļām, kuras adata, savu fizisko ierobežojumu dēļ, nekad neskar. Līdz ar to iegūtais skanējums var būt vēl dziļāks un melodiski bagātāks nekā atskaņojot to tradicionāli.

Tāpat, lāzera stars, atšķirībā no adatas neķeras plates celiņu skrāpējumos, nepārlec un nerada skaņas kropļojumus plates nolietojuma vai bojājumu dēļ.

Piedāvājam salīdzinājumam noklausīties Jāzepa Vītola “Mirdzas dziesmas” digitalizēšanas laikā iegūtos rezultātus un atfiltrēto trokšņu paraugus.

1. Rezultāts, ko iegūst digitalizējot plati ar tradicionālo (adatas) iekārtu.

2. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (bez programmātiskas pēcapstrādes).

3. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (ar programmātisku pēcapstrādi).

4. Trokšņi, ko atfiltrē DeScratch filtrs.

5. Trokšņi, ko atfiltrē DeCrackle filtrs.

6. Trokšņi, ko atfiltrē DeNoise filtrs. Ieklausoties var dzirdēt, ka šis filtrs paķer līdzi arī daļu no paša audio ieraksta, tāpēc DeNoise filtrs praktiski netiek lietots.

LNB audio digitalizētāji cīnās ar vēl kādu izaicinājumu – plašu centrēšanas problēmu. Izrādās daudzām platēm caurumiņš plates novietošanai uz atskaņotāja neatrodas precīzi plates centrā, līdz ar to rodas “peldošs” skanējums, it īpaši atskaņojot ārējo celiņu ierakstus. Sadarbojoties augstāk minētās lāzeriekārtas izstrādātājiem un LNB speciālistiem, japāņi speciāli LNB ir izveidojuši iekārtu, kas kompensē slikti centrētas plates neregulāro kustību. Šobrīd LNB notiek eksperimenti ar plašu centrēšanas iekārtu un iespējams jau drīzumā varēsim šeit nodemonstrēt dažus paraugus arī par centrētu plašu skanējumu.

Tuvākajā laikā plānojam sagatavot arī nelielu reportāžu no audio digitalizēšanas nodaļas, lai pastāstītu (un parādītu), kā LNB notiek plašu digitalizācija. Sekojiet līdz!

KOMENTĀRI: 17, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, Tehnoloģijas

Europeana.eu atjaunojusi darbību

22. December, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Pēc negaidīti lielās lietotāju intereses, atklājot Eiropas digitālās bibliotēkas portālu europeana.eu šī gada novembrī un gandrīz momentānās lapas slēgšanas, europeana.eu nu jau kādu laiku atkal strādā.

Interesanti, ka oficiālais europeana.eu “nobrukšanas” iemesls esot desmitiem tūkstošu vienlaicīgu pieprasījumu, meklēt “Monu Lisu”. Acīmredzot, daudzu interneta lietotāju acīs Mona Lisa ir Eiropas kultūras kvintesence un pirmais atslēgvārds, kas nāk prātā, ieraugot tukšu meklēšanas lauku. Tomēr portālā ir iespējams piekļūt praktiski jebkura Eiropas reģiona un laikmeta kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem resursiem. Galu galā, līdz 2010. gadam portālā paredzēts apkopot saites uz 6 miljoniem objektu.

Europeana portāls

Latvijas Nacionālā bibliotēka, starp citu, Eiropas digitālajā bibliotēkā šobrīd piedalās ar savu Dziesmu svētku kolekciju, par ko var pārliecināties, ievadot europeana.eu meklētājā atslēgvārdus “dziesmu svētki”.

KOMENTĀRI: 4, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Interesanti materiāli, Jaunumi, Pārdomas, PR, Sadarbība, Saturs, Tehnoloģijas

Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (II daļa)

25. November, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Kādu laiciņu atpakaļ jau rakstīju par Digitālās bibliotēkas plāniem attiecībā uz ES naudas piesaisti ERAF projektu ietvaros. Pirmais no šiem projektiem būs veltīts masveida digitalizācijas darbiem, bet otrajā projektā plānojam veikt dažādus digitālās bibliotēkas sistēmu uzlabojumus.

ERAF

Šajā ierakstā – mūsu plāni projektā “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”.

Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 5, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, PR, Tehnoloģijas

Datorlingvistikas kursi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

22. November, 2008, autors: Artūrs Žogla 

No 2008. gada 28. novembra līdz 6. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mācību centrā Tērbatas ielā 75, Rīgā, notiks datorlingvistikas kursi pieredzējušu Eiropas datorlingvistikas speciālistu vadībā.

Datorlingvistika (Computational Linguistics) ir starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta dabisko valodu modelēšanas iespējas datorsistēmās. Kursi tiek rīkoti ar mērķi uzsākt ilgtermiņa sistemātisku apmācību datorlingvistikā, veidojot pamatu nozares profesionālās sagatavotības attīstībai Latvijā.

Datorlingvistikas kursu mērķauditorija ir valodnieki un plaša profila digitālās vides speciālisti, kuru tiešā profesionālā darbība tuvākajā nākotnē būtu saistāma ar Latvijā nozīmīgiem digitalizācijas procesiem (Nacionālā Digitālā bibliotēka, Nacionālais Valodas korpuss u.c.), kā arī visplašākais digitālo resursu lietotāju spektrs, kas gūs labumu no profesionāli sakārtotas un lietotājam draudzīgas digitālās vides latviešu valodā.

Kursu dalībniekiem būs iespēja noklausīties vispārēju ievadu datorlingvistikā, apgūt formālo valodu teoriju pamatus, kā arī gūt padziļinātu priekšstatu par ontoloģiju veidošanu digitālā satura un dabiskās valodas apstrādes vajadzībām, digitālo objektu menedžmentu un korpusu teoriju un tās izmantojumu empīriskajos pētījumos.

Kursu pieteikuma veidlapu var saņemt, rakstot uz adresi linguistics@lnb.lv Kursi ir bez maksas. Tos rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka. Sīkāku informāciju par kursiem skatīt LNB mājas lapā.

KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, PR

Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)

12. November, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir viena no iestādēm, kas ir aicināta pieteikties ERAF aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektiem un līdz ar to pretendēt uz Eiropas naudu.

ERAF

Visi oficiālie dokumenti ir atrodami šajā E-ministrijas mājas lapas vietnē.

Digitālajai bibliotēkai ERAF aktivitāšu sarakstā ir atvēlēti veseli 2 ieraksti:

  • Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta
  • Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība

Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem un ko abu projektu ietvaros plāno paveikt LNB?

Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 4, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, PR, Projekti, Tehnoloģijas

Google Knol un kvalitātes kontrole

25. July, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Nu jau diezgan pasen Google solīja laist klajā savu alternatīvo versiju Wikipedia enciklopēdijai – Knol. Protams, ka vēl vienu wiki tipa enciklopēdiju nebūtu jēga taisīt, tāpēc Google savu enciklopēdiju nolēma veidot ar īpašu piesitienu – bija plānots, ka Knol šķirkļus rakstīs nozares profesionāļi. Piemēram, Knol ierakstu par “smadzenēm” rakstītu profesionāls neirologs nevis anonīms interneta lietotājs, kurš kaut ko kaut kur būtu izlasījis un, mazliet piefantazējot, saviem vārdiem pārrakstījis kā enciklopēdijas šķirkli.

Šonedēļ Google beidzot ir publiskojusi Knol (http://knol.google.com) un var pārliecināties, ka katram ierakstam tiešām ir apskatāms autors, kas šķiet tiešām ir nozares profesionālis. Tomēr izrādās Knol nav tik slēgta enciklopēdija, kā pēc pirmajiem reklāmrakstiem varēja sagaidīt…

Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 4, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Jaunumi, Pārdomas, Tehnoloģijas