Glābējvārdi zudušu mājaslapu laimīgai atkalsastapšanai ir „Internet Archive” un „Wayback Machine”. Jā, tajā pašā „Pazudis internetā I” raksta pirmajā komentārā norādītajā adresē www.archive.org. (Tur atrodams daudz kas vairāk, bet mēs taču meklējām pazudušo mājaslapu, vai ne?) Lūk, pašā ekrāna vidū redzams lodziņš, kurā ierakstīt mājaslapas adresi, un atliek tikai nospiest pogu „Take Me Back”. Viss!

Var arī nemaz nepieslēgties Interneta Arhīvam. Pārlūkprogrammas adreses laukā var ierakstīt, piemēram, http://web.archive.org/web/*/http://www.lnb.lv un uzreiz iegūt 140 (!) LNB mājaslapas arhivēto kopiju sākot ar 2002. gadu. Atliek izvēlēties, kuru apskatīt.

Un vēl īsāk — pārlūkprogrammas podziņām iespējams pievienot „The Wayback Machine Bookmarklet”, kas ar vienu klikšķi jūs aizvedīs uz šobrīd skatītās mājaslapas arhīva versijām.

Te gan jāpiebilst, ka medus podā ir darvas pika — mājaslapu arhīvs ir milzīgs, taču tas nav pilnīgs. Ir vairāki iemesli, kādēļ tas tā ir.

Pirmkārt, Interneta Arhīva rasmojamo domēnu sarakstā jums vajadzīgās mājaslapas nav, līdz ar to — tās nav arī arhīvā. Taču to var labot kaut šodien. Ikviens var pievienot sarakstam jaunus URL, un rasmotājs to ņems vērā. Kā to izdarīt, var izlasīt sadaļā FAQs.

Otrkārt, katrs mājaslapas lepnais īpašnieks drīkst neļaut rasmotājam to arhivēt. Dažreiz gan gadās — īpašnieks nemaz neapjauš, ka nezinot pats to ir aizliedzis! Arī par to var izlasīt FAQs sadaļā.

Treškārt, mūsdienu internets pieļauj tādas mājaslapu veidošanas tehnoloģijas, kuras rasmotājs nespēj pienācīgi apstrādāt. Viņš var sastapties ar aizpildāmām formām, klikšķināmiem objektiem, JavaScript u.c. — un tad mājaslapa vai nu vispār netiks arhivēta, vai arī tās arhivētajā kopijā būs ļoti daudz „caurumu” — nesaglabātu objektu. Tādi „caurumi” var rasties arī daudz vienkāršākos gadījumos — pietiek ar nepilnu adresāciju html kodā. Pārlūkprogramma saprot, bet rasmotājs nē.

Vai tie ir vienīgie labumi un vienīgās problēmas? Nav vis. Turpinājums sekos.

Bet varbūt vienmēr nav jāraud? Uz šo jautājumu atbilde ir apstiprinoša – daudzos gadījumos jāraud tiešām nav. Interneta resursu vieglprātīgais un gaisīgais raksturs ir labi zināms, un jau pagājušā gadsimta beigās tika izstrādātas tehnoloģijas interneta arhivēšanai. Tieši tā tas arī jāsaprot – mājaslapas ar visu tajās rodamo informāciju tiek saglabātas īpašā arhīvformā un noliktas iespējami ilglaicīgai glabāšanai. Pašos pirmsākumos to darīja mājaslapu izstrādātāji un īpašnieki (daudzas lielas organizācijas to joprojām dara pašas), bet ļoti drīz tika izstrādātas programmas, kas mājaslapu informāciju savāc automātiski pēc norādīta saraksta. Jaunākās sistēmas arī vācamo domēnu sarakstu sastāda pašas.

“Vākt” bija vārds, kas deva nosaukumu šim procesam angļu valodā – harvesting (“ražas novākšana”). Latviešu valodā labu laiku nebija atbilstoša termina, līdz tas tika atrasts starp aizmirstām vārda “rasma” nozīmēm – ‘raža’ un ‘birums’. „Rasmošana” – tā interneta “ražas novākšanu” sauc latviski.

Kas gan īsti ir rasmošana? Tā ir vietnes informācijas pārkopēšana un strukturēšana ARC failos, kas piemēroti ilgstošai datu glabāšanai kompaktā formā. Kopā ar vietnes datiem tiek saglabāta arī visa rasmošanas procesa norise vairākos žurnālfailos un reģistros. Šādu informāciju var apskatīt tikai ar specializētiem līdzekļiem, kas to “izvērš” mājaslapas izskatā. Visu rasmošanas procesu konkrētai vietnei parasti veic atkārtoti un regulāri, piemēram, reizi mēnesī vai reizi gadā, tādā veidā uzkrājot vietnes izmaiņu vēsturi.

Ā, vēsturi? Vēsturi! Un te jau esam tikuši pie maģiskā kabatlakatiņa, kas spējīgs nosusināt daudzas zudušo interneta labumu apraudošās actiņas. Sarasmoto un arhivēto interneta informāciju var atrast, ja zina, kur meklēt. Internetā meklēt, protams, bet ne ar Google.

Kur meklēt? Turpinājums sekos.

Bet šodien ne par to stāsts…

Taivānas Nacionālā bibliotēka ir mums tuva (skat. rakstu). Es negribu iedziļināties bibliotēkas struktūrā vai vēsturē (mājas lapa ir pietiekami informatīva ), bet gan padalīties ar pieredzi kā Rietumu lasītājam Austrumu vidē.

TNB es apmeklēju tieši vienu reizi šo sešu mēnešu laikā, kamēr studēju Taivānā. Neizlasīju nevienu rindiņu, nepaņēmu nevienu grāmatu, nenokopēju nevienu zinātnisko rakstu, tik paklejoju pa bibliotēkas telpām un gaiteņiem. Varbūt tā nav arhitektūriski izcila ēka, taču ļoti tuva ideālai bibliotēkai – daudz gaismas lasītavās, norobežošanās iespējas pētniekiem un doktorantūras studentiem utt.

Taivānā piederu pie studentu komūnas, tādēļ mana bibliotēka ir NTNU (Taivānas Nacionālā Normālā Universitāte) (skat. mājas lapu). Lai arī nosaukums vieš izbrīnu, tā ir Taivānas lielākā un viena no prestižākajām Ķīnas Republikas augstākajām mācību iestādēm.

Man ir grūti novērtēt Latvijas studentu attieksmi pret bibliotēku kā zināšanu iestādi un bibliotēku kā vidi, kur notiek komunikācija, jo vienmēr esmu studējusi ārpus Latvijas, kā arī esot dzimtenē, atrodos otrā pusē - bibliotekāra ādā. Taču man ir radusies ne visai pozitīva attieksme pret mūsu studentiem. Iemesls visnotaļ vienkāršs – mūsdienu studenti ir orientēti uz grāda iegūšanu jebkuriem līdzekļiem, kā rezultātā mācību process per se nepastāv.

No personiskās pieredzes, bibliotēka ir vieta un vide, kur studenti sanāk kopā apspriest dzirdēto (ne tikai lekcijās), uzzināt jauno, vai arī vienatnē atkārtot simts ķīnzīmes nākamajam kontroldarbam. Būdams students, es nevaru nodalīt augstskolu no bibliotēkas, tā ir viena vienība, kurā notiek process.  Šī vienotība ir universāla – nepastāv robežšķirtne starp Austrumiem un Rietumiem. Un tas man šķiet patiesi brīnišķīgi, jo tikai nedaudzas lietas ir kopējas mums visiem (par to katru dienu var pārliecināties rietumnieki Austrumos).

P.S. Neilgi pirms manas atgriešanās Latvijā, TNB atvēra jaunu lasītavu – manga (Āzijas fenomens, nosaucot tos par komiksiem būtu nepareizi). Patiesi žēl, ka nevarēju to apskatīt, jo kas gan var būt vēl lieliskāks skats, redzot pieaugušus cilvēkus, lasām manga, nemaz nerunājot par dažu īpatņu apģērbu un matu sakārtojumu.

P.S.S. Autores foto uz bibliotēkas fona šoreiz izpaliek, jo T-krekla uzraksts vienīgajā fotogrāfijā ar bibliotēkas ēku nav pietiekami akadēmisks.

Tādējādi digitālās bibliotēkas “Gallica” krājumā ir:

• vairāk nekā 153000 grāmatu, no tām 97 000 pieejamas s arī teksta veidā;
• vairāk nekā 688000 peridisko izdevumu vienību, no tām 298000 pieejamas arī teksta veidā;
• vairāk nekā 118000 attēlu;
• vairāk nekā 9700 karšu;
• vairāk nekā 1000 skaņu ierakstu;
• vairāk nekā 2400 partitūru.

Lielākā daļa digitalizēto vienību (vairāk nekā 977 000) ir FNB resursi. Tikai 8 183 iegūti no bibliotēkas partneriem, bet 22 091 – no komercpiegādātājiem.

Kas būs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas miljonā vienība? Vai arī tai nevajadzētu būt starptautiski atpazīstama, estētiski īpaši pievilcīga darba digitālajai kopijai?

“Gallica” blogs: http://blog.bnf.fr/gallica.

Metadati sniedz informāciju jeb datus par katru digitālo objektu, kā arī par kolekciju, kurā tas iekļauts. Vairāk par digitālo objektu un kolekciju aprakstošajiem metadatiem var lasīt Ciparotāja rokasgrāmatā (Pielikumi G un K).

Metadatus pievieno standartizētus, jo tie ir pamats starptautiskai sadarbībai un dalībai dažādos projektos. Tie ir  integrējami un savietojami. Metadatu elementu kopu, struktūru nosaka tādi standarti kā DC (Dublin Core), MODS (Metadata Object Description Schema), kā arī TEL (The European Library) un Europeana vadlīnijas. Savukārt, atsevišķus elementus šajā kopā aizpilda, vadoties pēc standartiem ISO 8601 (starptautisks standarts datuma un laika pierakstam (YYYY-MM-DD)), ISO 639-3 (starptautisks valodu kodu standarts (lav, eng)), u.c.

Metadatu pielietojums

Meklēšana
Ja digitālajiem objektiem ir pievienoti metadati, tad pēc tiem iespējama vienkāršā vai paplašinātā meklēšana – precizējot, meklēt visos metadatu laukos vai konkrētā metadatu laukā: autors, nosaukums, gads, priekšmets, u.c. Var meklēt arī pašā digitālajā objektā – digitālā objekta pilnajā tekstā. Tas gan iespējams tikai teksta dokumentiem un situācijā, ja teksts ir atpazīts, izmantojot teksta atpazīšanas programmatūru.

Pārlūkošana
Kolekciju sistematizēšanai un kārtošanai tiek lietota Universālās decimālās klasifikācijas shēma, kas ir speciāli izstrādāta Digitālās bibliotēkas vajadzībām. Tā ir saīsināta versija, kurā iekļautas pamatklases, bet tālākais pakārtojums apakšklasēs un to detalizācijas līmenis organizēts atbilstoši Digitālās bibliotēkas saturam.

Digitālo objektu pārlūkošanai izmanto Priekšmetus, kuri tiek izvēlēti no LNB Autoritatīvās datu bāzes, kurā autoritatīvie ieraksti tiek veidoti atbilstoši ASV Kongresa bibliotēkas Priekšmetu sarakstam un tā izveides metodikai.

Digitālos objektus var pārlūkot arī pēc autora, tipa, izdevēja, valodas, gada, kā arī skatīt saistītus digitālos objektus. Digitālo objektu saistību nosaka Strukturālie metadati. Iespējamie saistību veidi: viens izdevums pieejams dažādās valodās, dažādi tulkojumi, dziesma ietilpst diskā, stāsts ietilpst stāstu krājumā, fotogrāfija albumā, ir pieejama cita versija vai izdevums, digitālais objekts ietilpst vienā vai vairākās kolekcijās u.tml.

Citi risinājumi
Atsevišķiem digitālo objektu tipiem tiek pievienoti specifiski metadati, kurus dažkārt Interneta vidē var izmantot savādāk, interesanti un interaktīvi.

Piemēram, atklātnēm un fotogrāfijām metadatos tiek norādīta Ģeogrāfiskā adrese. Tādējādi, meklējot vērtību: Krišjāņa Valdemāra iela 2a, Rīga, iespējams atrast un skatīt visus digitalizētos materiālus, kuriem šāda informācija ir norādīta.

Papildus, izmantojot šo metadatu informāciju, kartē var atrast un norādīt koordinātas punktus, un veidot interaktīvu karti, kurā redzami visi digitālie objekti, piesaistīti konkrētai vietai.

Kartēm tiek norādīti tādi metadati kā mērogs, koordinātas, projekcija. Metadati ir informējoši un pati karte ir nekustīgs attēls.

Iesienot kartes koordinātās jeb ģeoreferencējot, tiek dota iespēja meklēt pēc koordinātām, meklēt pēc vietvārdiem, atrast visas kartes, kurās attēlota konkrēta teritorija koordinātu sistēmā.

Nošu metadati ietver informāciju par dziesmas pirmo rindu, kas ļauj sameklēt dziesmu arī tad, ja aizmirsies tās nosaukums. Arī digitalizētas notis ir nekustīgs attēls, bet, lietojot atbilstošu programmatūru, tās var ierakstīt un padarīt dzirdamas. Lai noklausītos notis, svarīgi ir Tehniskie metadati, kuros norāda nepieciešamo programmatūru, ar kuru jābūt aprīkotam datoram.

Visiem digitāliem objektiem būtiski ir Tiesību pārvaldības metadati, kuri informē, vai digitālais objekts ir brīvi pieejams tiešsaistē, vai jāiet uz tuvāko bibliotēku, lai tam piekļūtu (gadījumā, ja digitālo objektu aizsargā Autortiesību likums).

Metadatu elementā Datējums norādītā informācija noder, lai veidotu laika joslas un pārlūkotu digitālos objektus noteiktos laika posmos.

Maldīgs ir priekšstats, ka digitālās bibliotēkas veidošanā ir iesaistīti tikai informācijas tehnoloģiju speciālisti, programmatūra un infrastruktūra, ko tie pārvalda.

Svarīga digitālās bibliotēkas sastāvdaļa ir metadati, kurus digitāliem objektiem pievieno atmiņas institūciju (bibliotēku, muzeju, arhīvu) speciālisti. Viņu zināšanas sniedz būtisku ieguldījumu digitālās bibliotēkas satura veidošanā.

Kopš 2009. gada 26. maija, kad bija notikusi pēdējā ne-konference BibCamp-3, ir pagājuši nepilni 9 mēneši. Pirmā rosība, kas liecināja par nākamās ne-konferences nepieciešamību, tika pamanīta 2009. gada 30. oktobrī Latvijas Universitātes forumā, kurā parādījās jautājums „Vai drīzumā notiks BibCamp-4 ne-konference SZF?”. Toreiz diskusija neizvērtās gara, atlika vien secināt – jāpārņem ne-konferences organizēšana savās rokās.

Pirmās ieceres par ne-konferences tematu un tās norisi tika piefiksētas jau  janvāra sākumā, bet pirmā „prāta vētra”, kurā piedalījās septiņi Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studenti (Dace, Viktorija, Kristina, Katrīna, Silva, Ella un Artūrs) un divas nodaļas docentes Baiba Holma un Baiba Mūze, notika 5. februārī. Organizatoru pulciņš ir palielinājies un esam izveidojuši ne-konferencei pašai savu blogu.

Uzdevumu daudz: sarunātas telpas un tehniskais nodrošinājums, uzrunāti potenciālie paneļdiskusijas dalībnieki, notiek darbs ar sponsoriem, tiek darīts viss lai ne-konferences dalībnieki justos gaidīti.

BibCamp-4 ietvaros ir paredzēts apspriest tādus jautājums kā jaunāko tehnoloģiju izmantošana izglītības darbā, tālmācības iespējas un citas izglītības formas, studiju pieredze ārzemēs un tās nozīme izaugsmē, mūžizglītība, starptautiskā sadarbība, dalība starptautiskajās konferencēs un daudzi citi jautājumi.

Pasākumā aicinām piedalīties ikvienu, kam ir ko teikt vai kurš vēlas gūt jaunus, pozitīvus iespaidus un kontaktus!

Lūdzam nodot šo ziņu tālāk saviem draugiem un paziņām, aicinot viņus piedalīties mūsu rīkotajā ne-konferencē gan kā runātājiem, gan kā klausītājiem. Drīzumā blogā tiks atvērta arī online-reģistrācija un jau tagad ir iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus rakstot vēstuli uz e-pasta adresi: bibcamp4@gmail.com.

Par to, kur BibCamp dzīvo un no kā tas pārtiek ziemā un vasarā, var uzzināt biežāk uzdoto jautājumu sadaļā.

„Saturs ir karalis!” – tas ir viens no pēdējā laika iecienītiem bibliotēku saukļiem, – domājot par kolekciju universālumu un daudzveidību, zināšanu aptvērumu.

Tomēr, lai jebkurš saturs būtu ērti pieejams, tai skaitā arī virtuāli, tam ir „jāuzšuj arī pienācīgs mētelītis” jeb tas jāorganizē noteiktā formā. Pienācīgu formu 21. gadsimtā nosaka starptautiski standarti, interneta protokoli… citiem vārdiem, specifiska kārtība. Viena no lielākajām problēmām šodien – informācijas vide joprojām ir sadrumstalota. „Tīklotā” pasaulē vajadzīga visu digitālo resursu savstarpēja savietojamība kā vienas iestādes, tā arī valsts līmenī. Tā ir informācijas organizācijas tehniskā daļa, kura lietotāju parasti sāk interesēt tikai tad, kad kaut kas nenotiek pietiekoši ātri un ērti.

Bibliotēkas ir strādājušas gadu desmitus, lai iemācītos pārvaldīt krājumus un kolekcijas tā, lai tās būtu pieejamas ne tikai vienas bibliotēkas ietvaros, bet arī nacionālā un starptautiskā bibliotēku sistēmā, kā arī veidotos sadarbība ar radniecīgajām institūcijām – arhīviem un muzejiem. Visu kopā to sauc par zināšanu organizāciju.

Darbiniekus, kas ar to nodarbojas, mēdz saukt par bibliotēkas „smadzenēm”. Viņiem ne tikai jāpārzina universālais zināšanu kopums, bet arī jāspēj katru mazāko informācijas vienību nolikt zināšanu „plauktiņa” vienīgajā pareizajā vietā tā, lai lasītājs to viegli spētu atrast jeb varētu identificēt vienu konkrētu pilienu zināšanu okeānā.

Zināšanu organizāciju raksturo tādi jēdzieni kā klasifikācijas, ontoloģijas, tezauri… Lai bibliotēku lietotāji varētu vieglāk atrast informāciju par noteiktu tēmu, jau desmito gadu LNB veido NACIONĀLO TEZAURU jeb universālu savstarpējās attiecībās saistītu jēdzienu kopumu, kas aptver visas zinātņu nozares un praktiskās dzīves puses. Tajā pašlaik ir vairāk nekā 26 000 jēdzienu. Šis tezaurs ietver arī latvisko jēdzienu ekvivalentus angļu valodā, ļaujot to izmantot latviešu valodas nezinātājiem. Ideālā variantā vajadzētu ekvivalentus vēl vairākās svešvalodās (krievu, vācu, franču…), tomēr tad šī darba veikšanai vajadzīgi arī lielāki resursi. To var skatīt šeit.

Karalis ir bez karaļvalsts, ja tajā valda haoss. Neorganizēts saturs jeb zināšanas ir kā karalis bez pienācīga tērpa, kas citiem asociējas ar pazīstamo Andersena pasakas varoni. Negribu, lai karalis paliek bez pienācīga mētelīša. Pat tad, kad karaļvalstī dižķibele.

No 2006. gada datubāzē ir pieejama informācija arī par to, kādas grāmatas izdevējiem ir sagatavošanā. Pēc ierakstu atlases jāizmanto filtrēšanas iespējas. Piemēram, atlasē izmantojot kritēriju “Izdevējs” (skat. attēlu Nr. 1) un iegūto rezultātu kopu precizējot ar filtra opciju “Izdevums sagatavošanā” (skat. attēlu Nr. 2) , tiek piedāvāts sagatavošanā esošo izdevumu saraksts.

Attēls Nr. 1

Attēls Nr. 2

2009. gada nogalē datubāzē tika ieviesti vairāki uzlabojumi, kuru mērķis ir padarīt datubāzi vieglāk lietojamu lasītājam. Tika uzsākta grāmatu vāku un satura rādītāju skenēšana un pievienošana ierakstiem (skat. attēlu Nr. 3).

Attēls Nr. 3

Lasītājs, atverot failu, var iepazīties ar grāmatas vāka attēlu (skat. attēlu Nr. 4) vai saturu (skat. attēlu Nr. 5) un izlemt, vai šī grāmata viņam ir vajadzīga.

Attēls Nr. 4

Attēls Nr. 5

Esam uzsākuši eksemplāru saites pievienošanu gan veciem, gan jauniem ierakstiem. Lietotājam vairs nav nepieciešams pāriet no Monogrāfiju datubāzes uz Kopkatalogu, lai veiktu atrastās grāmatas rezervāciju. Tā kā šis darbietilpīgais process tiek veikts manuāli, tad eksemplāru saites pārsvarā ir 2009. gadā izdotajām grāmatām. Nākamais jauninājums ir ierakstu saistīšana loģiskās grupās. Tas attiecas uz mācību komplektiem, izdevumiem, kuri tiek izdoti vairākās daļās vai sējumos (skat. attēlu Nr. 6).

Attēls Nr. 6

Pie galvenās grāmatas tiek pievienota saite ar norādi uz pārējām grāmatām, kuras ietilpst attiecīgā komplektā. Lietotājam tikai jānoklikšķina uz attiecīgās saites, lai apskatītu pārējās grāmatas.

Lai veicas!

Bibliotēkas pēdējā desmitgadē ir bagātinājušas krājumus ar elektroniskajām datubāzēm. Arī tās katra ir atšķirīgas un nākas ielauzīties to funkcionalitātes ābecē, lai tiktu pie vērtīgu informāciju saturošiem rakstiem. LNB daļu sava krājuma ir digitalizējusi un mājas lapas sadaļā „E-bibliotēka” piedāvā virkni vērtīgu resursu, piemēram, digitalizēto laikrakstu kolekciju periodika.lv. Informācijas komunikācijas tehnoloģijas ienes izmaiņas bibliotēkas pieejamībā, proti, tās pakalpojumi ir pieejami virtuālajā telpā.

Bibliotēka ir kļuvusi par vietu, kurā var mācīties, bet kuras izmantošana līdz ar informācijas resursu bagātību un tehnoloģiju radīto pakalpojumu daudzveidību ir kļuvusi sarežģīta un arī tās lietošanu nākas mācīties. Tā ir atbilde uz jautājumu – ko Latvijas Nacionālā bibliotēkas lasītājiem iemāca lasītāju apmācība. Mācām saprast un prasmīgi izmantot bibliotēkas informācijas resursus un pakalpojumus. Lasītāju apmācības pasākumus var apmeklēt ikviens, kuram nepieciešama informācija un tā jāatrod tieši bibliotēkā. Mācām arī meklēt informāciju internetā, parādām, ka google nav vienīgais informācijas meklēšanas rīks.

Lasītāju apmācības pakalpojuma apraksts meklējams LNB mājas lapā  sadaļā „Lasītājiem>>Pakalpojumi”. Lasītājiem ir dota iespēja apmeklēt bibliotēku grupā vai arī individuāli. Apmācības saturs ir bibliotēkas lasītavu un Galvenās grāmatu krātuves apmeklējums, kā arī LNB elektronisko resursu izmantošanas apmācība Elektronisko resursu lasītavā. Lasītāju apmācības pasākumus var apmeklēt ikviens, kuram nepieciešama informācija, un tā jāatrod tieši bibliotēkā.

Lasītāju apmācībā elektronisko resursu klasē iekļautas šādas programmas.

• Informācijas meklēšana LNB veidotajos elektroniskajos resursos:
  • Elektroniskajā katalogā,
  • Nacionālās bibliogrāfijas datubāzēs,
  • Digitālajā bibliotēkā.

• Informācijas meklēšana LNB abonētajās datubāzēs.

• Informācijas meklēšana internetā.

Noslēgumā ieskats lasītāju apmācības vēsturē. Informācija par bibliotēku lasītāju apmācības procesu no tā izveides 20. gadsimta 70. gados balstās uz iniciatīvām, kuras noritēja ASV, Anglijā un Austrālijā. Sākotnēji lasītāju apmācību dēvēja par bibliotēkas instrukcijām vai bibliogrāfiskām instrukcijām, tās ietvēra apmācību bibliotēku katalogu, krājumu un uzziņu izdevumu lietošanā informācijas ieguvei. 70. gados ASV Amerikas koledžu un zinātnisko bibliotēku asociācija apzīmēja bibliotēkas instrukcijas kā individuālu kursu bibliotēkas resursu izmantošanā. Precīzai procesa apzīmēšanai mainījies jēdziena formulējums no „orientēšanās bibliotēkā” uz „lietotāju instrukcijas”, līdz 90. gados lasītāju apmācības procesa apzīmēšanai sāka lietot jēdzienu „informācijpratība”. Jēdziena formulējuma maiņa ir saistīta ar informācijas nozīmes palielināšanos sabiedrībā un informācijas komunikācijas tehnoloģiju straujo integrāciju informācijas organizēšanas, meklēšanas un izguves jomās.

Ko tad īsti nozīmē šis sarežģītais jēdziens – informācijpratība. Precīzu definīciju formulējusi Amerikas bibliotēku asociācijas Prezidentālā informācijpratības komiteja 1989. gada gala ziņojumā. Informācijpratība ir iespēju kopums, kas indivīdam nosaka nepieciešamību apzināties informācijas nepieciešamību un sekmē viņa prasmi atrast, novērtēt un efektīvi izmanot nepieciešamo informāciju.

Šajā datubāzē ir atrodamas ziņas par laikrakstu, žurnālu u.c. periodisko izdevumu rakstiem, kas publicēti Latvijā, kā arī par ārpus Latvijas publicētiem, bet Latvijas kultūrvēsturē būtiskiem rakstiem. Apstrādāti tiek visi pieejamie preses izdevumi – centrālie laikraksti, žurnāli, reģionālie, novadu laikraksti, kā arī iestāžu, augstskolu, partiju u.c. izdevumi. Raksti lielākoties ir latviešu valodā, bet liela daļa ir arī krievu valodā, kā arī angļu, franču, vācu, baltkrievu u.c. valodās. 2010. gadā datubāzē tiek piedāvāta meklēšana preses  izdevumu rakstos no 1980.  gada līdz šim brīdim, kā arī meklēšana rakstos no 1917., 1918., 1919., 1926., 1937., 1938., 1943., 1944. gadu izdevumiem (ierakstu skaits aptuveni 2,3 miljoni).

Analītikas datubāzē ir atrodami raksti par visdažādākajām tēmām – tiek apstrādāta un krāta informācija par Latviju, latviešiem, valstij svarīgiem politiskiem, ekonomiskiem notikumiem, kultūras procesiem, zinātniskajām publikācijām, kā arī par svarīgāko un aktuālāko citās pasaules valstīs.  Tādēļ datubāzes izmantotāji ir gan skolēni, veidojot savus projektu nedēļas darbus, gan studenti, rakstot visdažādāko tematu referātus, bakalaura un maģistra darbus, gan zinātnieki, politologi, ekonomisti, vēsturnieki, bibliotekāri u.c. profesiju pārstāvji, kuriem ir vajadzīga presē publicēta informācija.

Rakstiem tiek pievienotas īsas anotācijas, kā arī atslēgvārdi vai tematiskie priekšmeti, kas palīdz datubāzes izmantotājiem precīzāk atrast interesējošo tēmu. Rakstu meklēšanai tiek piedāvāti 18 meklēšanas kritēriji, kurus ir iespējams savstarpēji apvienot, kombinēt, tādējādi iegūstot precīzāku meklēšanas rezultātu. Visbiežāk izmantotie meklēšanas kritēriji ir:

Autors (pēc tā var sameklēt rakstu autorus, žurnālistus, publikāciju sagatavotājus, personas, kas publikācijās izsakās, komentē utt.);

Nosaukums (atrodami rakstu nosaukumi, rakstos minēto grāmatu vai citu darbu nosaukumi, literāro darbu nosaukumi u.c.);

Avota nosaukums (var sameklēt laikrakstus, žurnālus, rakstu krājumus, kuros raksti publicēti);

Priekšmets (meklēšana pēc vajadzīgā temata, zinātņu nozares, uzņēmuma, iestādes nosaukuma, vietu nosaukumiem, konferenču, festivālu, pasākumu nosaukumiem. Šo meklēšanas kritēriju var izmantot, meklējot materiālus, sākot no 2003. gada);

Par personu (var meklēt personas, par kurām ir raksti, kuras minētas rakstos, kurām veltīti, piem., dzejoļi utt.).

Tā kā Analītikas datubāzē ir tikai ziņas par rakstiem, bet nav pašu rakstu pilntekstu, tad datubāzes izmantotājiem, sākot no 2005. gada maija, ir iespēja pieslēgties Latvijas laikrakstu rakstu pilnajiem tekstiem, izmantojot Lursoft laikrakstu bibliotēku (pakalpojums pieejams reģistrētajiem lietotājiem šajā bibliotēkā). Šāda iespēja attiecas uz preses izdevumiem, kas izdoti sākot no 1994. gada. Lai pieslēgtos pie raksta pilnteksta, jāatrod vajadzīgais ieraksts, tas jāatver, jāuzklikšķina uz norādītās Elektroniskā resursa adreses.

Pie rakstu pilntekstiem var piekļūt, pieslēdzoties arī izdevumu mājas lapās esošajiem rakstu arhīviem (saite no raksta datubāzē uz izdevuma mājas lapu ir norādīta).

Informāciju no datubāzes var printēt, saglabāt failos, kā arī nosūtīt pa e-pastu. Ja vēlas ierakstus sūtīt pa e-pastu, jārīkojas sekojoši: jāatlasa vajadzīgo ierakstu saraksts.  Jāatrod izvēlne „Saglabāt/Sūtīt”.

Atverot izvēlni „Saglabāt/Sūtīt” ir jāizvēlas ieraksta formāts, kādā vēlas rakstus saņemt (ieteiktu izvēlēties formātu Saraksts, jo tad saņemsiet pilnīgu ierakstu), jāizvēlas kodējums (vislabāk Unicode/UTF8, jo tas pareizi atrādīs gan latviešu mīkstinātos burtus, gan krievu valodas tekstu, gan citu valodu nelatīņu burtus), jāieraksta tēmas nosaukums, kā arī e-pasta adrese. Tad jāuzklikšķina uz izvēlnes „Sūtīt”.

Analītikas datubāzē var atrast ne tikai rakstus no preses izdevumiem par visdažādākajām tēmām, bet arī presē publicētās recenzijas par grāmatām, kā arī presē publicētās dziesmas ar notīm.

Veiksmi informācijas meklēšanā mūsu datubāzē!

Sīkākai informācijai: ilona.dukure@lnb.lv