Pēdējos mēnešos Audiovizuālo izdevumu fonds ir papildinājies ar fantastiskiem jauniem diskiem. Visus aprakstīt būtu neiespējami, tāpēc uzrakstīšu tikai par dažiem.

Elīnas Garančas CD „Bel Canto” ietver Donizetti, Bellini un Rossini operu ārijas. Vietējie un ārzemju kritiķi ir viennozīmīgi slavējuši šo ierakstu, aprakstot Elīnu kā samtainas balss īpašnieci, apbrīnojot viņas muzikalitāti un balss diapazonu. Kāds kritiķis pat ir izteicies, ka Rosīni pavisam noteikti būtu iemīlējies latviešu dziedātājā. Bel Canto daudzas nedēļas atradās Vācijas pārdotāko disku saraksta pirmajā vietā. Šeit var noskatīties jauku reklāmas video par šo disku, kur par ierakstu stāsta arī pati Elīna. Lasīt visu rakstu »

2009. gada novembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir saņēmusi vērtīgu grāmatu dāvinājumu no Freiburgas Alberta Ludviga universitātes profesora Reinharta Zīgerta (Reinhart Siegert). Viens no izcilākajiem mūsdienu Vācijas ģermānistiem, vācu 18. un 19. gadsimta literatūras pētnieks Reinharts Zīgerts septiņdesmito gadu beigās radīja pagriezienu apgaismības laikmeta literatūras un kultūras studijās, publicēdams savu disertāciju par “tautas apgaismību” (Volksaufklärung), kurā pierādīja, ka tā dēvētā “vienkāršās tautas” literatūra, kas iepriekš bija pētīta galvenokārt pedagoģijas un grāmatniecības aspektā un kā šķietami nesvarīga palikusi akadēmiskās literatūrzinātnes perifērijā, ir nozīmīga apgaismības kustības daļa vācvalodīgajā kultūrtelpā. Grāmatas par tautas apgaismību, kuras turpmāk būs pieejamas ikvienam Nacionālās bibliotēkas lasītājam, ir noderīgs studiju materiāls ne tikai vācu literatūras interesentiem. Tās ir saistītas arī ar vācbaltiešu lomu Latvijas kultūras vēsturē. Lasīt visu rakstu »

Septembrī bibliotēkas krājums papildinājies ar apmēram divsimt jaunām grāmatām – četras no tām ir amerikāņu filozofa, loģiķa, matemātiķa un rakstnieka, Taftas Universitātes (Tufts University) profesora Džodija Azūni (Jody Azzouni) grāmatas – autora dāvinājums Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Lasīt visu rakstu »

Mūzikas un audiovizuālo izdevumu nodaļa (agrāk – Fonotēka) pēdējo mēnešu laikā saņēmusi nozīmīgus CD dāvinājumus. Gribu pateikties Jurim Ābolam, Latvijas Radio korim un Valsts Akadēmiskajam korim „Latvija”: mūsu krājums ir papildinājies ar vērtīgiem latviešu mūzikas un izpildītāju ierakstiem. Diskos ir Jura Ābola mūzika dažādu izpildītāju sniegumā, VAK kora „Latvija” uzstāšanās Bodensee festivālos, 17. un 18. gs. komponistu Kaiferera (Keifferer), Betčera (Betscher), Kaijera (Kayer) un Hansera (Hanser) garīgā mūzika, Bēthovena lielformas darbi ar Latvijas Radio kora piedalīšanos, kā arī Sergeja Rahmaņinova liturģija Kaspara Putniņa vadītā Flāmu Radio kora izpildījumā. Lasīt visu rakstu »

Man uz galda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā noliktas divas grāmatas latviešu valodā. Viena tā arī saucas Tā pirmā pavāru grāmata, no Vāces [vācu] grāmatām pārtulkota. To 1795.gadā ir paveicis viens no izciliem apgaismības laikmeta ļaudīm Vidzemē — Kristofs Harders. Lūdzu nesajaukt ar vētru un dziņu Johanu Gotfrīdu Herderu. Pats tulkojis, pats drukājis savā Rubenes mācītājmuižā. Ēdienu nosaukumi vācu un latviešu valodā liecina, ka “mērķa auditorija” ir muižu pavāri — latvieši. Ēdēji gan pilnīgi noteikti ir bijuši vācieši. To par 25 markām varēja nopirkt pie paša mācītāja, kā arī pie Valmieras skolas rektora un tirgotāja Rīgā. LNB ir divi eksemplāri — viens piederējis slavenajam Vidzemes atlanta autoram grāfam Ludvigam Augustam Mellinam, otrs — noslēpumainajam latviešu grāmatu krājējam Albertam Fortiņam. Lasīt visu rakstu »

Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa pērn aizsāka sadarbību ar dzejnieku Knutu Skujenieku. Izveidots Knuta Skujenieka personālarhīvs. Pirmie bibliotēkā nonāca manuskripti, kas saistīti ar dzejniekam nozīmīgu dzīves un daiļrades posmu – ieslodzījumā stingra režīma nometnē Mordovijā pavadītajiem gadiem. Krājuma pamatā ir viņa sarakste ar sievu Intu Skujenieci un dzejniekiem – Imantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Māri Čaklo u. c., kā arī no apcietinājuma atsūtītie dzejoļi.

Kā politiskajam ieslodzītajam viņam bija atļauts sūtīt tikai divas vēstules mēnesī, tāpēc tās rakstītas ļoti sīkiem burtiņiem un dažkārt nedēļas garumā – ar vairākiem datējumiem. Vēstulēs sievai Skujenieks sūtīja arī dzejoļus un ziņas kolēģiem. Kad adresāti dzejoļus saņēma, viņi tos pārrakstīja un nodeva tālāk citiem. Tādējādi Mordovijas periodā rakstītie dzejoļi Latvijā jau toreiz bija pazīstami rokraksta veidā. Lasīt visu rakstu »