Atbilde ir: ISNI – Starptautiskais Vārdu/Nosaukumu Standartidentifikators (International Standard Name Identifier). Šāds unikāls identifikators veicinās un atvieglos sadarbību Semantiskajā tīmeklī un tādos tīkla projektos kā Europeana, Eiropas bibliotēka, ARROW u.c. Lasīt tālāk »

Jau atkal sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi grāmatniecībā. Nesen man bija iespēja tikties ar SVF misijas Latvijā vadītāju Deividu Mūru. Cita starpā es vēlējos no viņa dzirdēt viedokli par samazināto PVN likmi grāmatām situācijā, kad acīmredzami ieņēmumi grāmatniecības nozarē nespēj kompensēt zaudējumus citās fiskālajās jomās – ne peļņas, ne citi nodokļi. Saprotams, Mūra kungs apstiprināja SVF pozīciju – izņēmumi nav laba lieta, jo tie veicina ēnu ekonomiku un apgrūtina administrēšanu. Tieši to mēs dzirdam arī Finanšu ministrijā. Tikai jāpiebilst, ka tur attiecībā uz grāmatām tiek lietoti apzīmējumi «ekskluzīvs» un «luksusa», lai tad arī bagātie, kuriem grāmatas domātas, maksā cenu, kurā iekļauts pilns PVN. Lasīt tālāk »

Viens no centrālajiem jautājumiem digitālo bibliotēku projektos ir jautājums – ko iesākt ar bāreņdarbiem?

Vispirms droši vien jāpaskaidro – kas tad ir bāreņdarbs. Tātad, par bāreņdarbu tiek uzskatīts darbs, kura autors vai tiesību īpašnieks nav zināms, vai arī ir zināms, bet nav atrodams. Iespējams, ka vārds nav īpaši precīzs – galu galā, jebkuram darbam ir autors, līdz ar to darbs pēc noklusējuma nevar būt bārenis, drīzāk gan noklīdis no vecākiem… taču labāku nosaukumu pagaidām neviens nav izdomājis. Lasīt tālāk »

Projekta e-bibliotēka likstas kārtējo reizi ir pierādījušas, ka bibliotekāriem – it īpaši darbojoties digitalizācijas projektos – ir labi jāorientējas autortiesību likumdošanā, lai netīšām neiekultos nepatikšanās. Skaidra lieta, jebkurš likums var tikt interpretēts dažādi, savādāk jau nemaz nebūtu nepieciešama tāda institūcija kā tiesa, kas izlemj, kura strīdnieka versija par likuma normām ir tuvāka likuma burtam un garam. Ideju Forums ir izvēlējies visnotaļ novatorisku likuma interpretāciju – ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā – un likumsakarīgi, ka viņiem, kā jau pionieriem, ceļš ir izrādījies visnotaļ ērkšķains. Patīkami, ka šīs situācijas rezultātā ir aktualizējusies diskusija par autortiesībām digitālajā vidē un autortiesību izņēmumiem, kas attiecas uz bibliotēkām – cerams, ka tā agrāk vai vēlāk nesīs arī augļus jaunu, progresīvāku likumdošanas normu veidolā. Žēl, protams, ka rezultātā nākas ciest e-bibliotēkas lietotājiem un tiem autoriem, kas noslēguši līgumus par savu darbu izmantošanu. Lasīt tālāk »

Informāciju tehnoloģiju uzņēmums „Google” šā gada septembrī Eiropas Komisijā aizstāvēja ieceri publicēt internetā miljoniem grāmatu. „Google” interesēs, kā norāda šā projekta izveidotājs Dens Klensijs, ir „palīdzēt cilvēkiem atrast grāmatas”, turklāt grāmatas, kuras sen vairs nav ražošanā. Tomēr pastāv nopietnas bažas, kādas sekas atstās ar ASV autoriem un grāmatizdevējiem noslēgtajā līgumā nenosauktā summa par pieejas nodrošināšanu digitalizētajām grāmatām bibliotēkās. Ar „Google” iecerēm iegūt monopolu uz grāmatu izplatīšanu un piegādi nav apmierināti ne tikai Eiropas grāmatizdevēji un autori. Lasīt tālāk »

“Zviedrijas policija varētu veikt izmeklēšanu par Nacionālo bibliotēku saistībā ar sūdzībām, ka tā saviem arhīviem vākusi pornogrāfiskus attēlus ar bērniem. Divas bērnu tiesību aizsardzības organizācijas un dokumentālo filmu režisors, kurš atklāja kolekciju, pirmdien policijai iesniedza sūdzību. Stokholmā dzīvojošais rakstnieks un režisors Valentīns Barts attēlus atrada 2008. gada novembrī, kad apmeklēja Nacionālo bibliotēku Stokholmā. [..] Viņš sacīja, ka piekļuve attēliem bijusi diezgan vienkārša, bibliotēkai sīkāk nepārbaudot personas pagātni. [..] Piekļūstot bibliotēkas arhīviem, viņš uzdūries žurnāliem ar tādiem nosaukumiem kā Bērniņš un Piecpadsmit. [..] Barts, kurš 70. gados strādāja pornogrāfijas veikalā, paskaidroja, ka bērnu pornogrāfija Zviedrijā no 1971. gada līdz 1980. gadam bija legāla. [..]
Lasīt tālāk »