Digitālais laikmets ir klāt!

13. jūlijs, 2010, autors: Dr.oec. Māris Jurušs 

Nesenie notikumi LNB galvenajā grāmatu krātuvē, kad notikušajā avārijā cieta daudzas grāmatas, kārtējo reizi liek mums aizdomāties par to, kādā stāvokli ir mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuve. Pateicoties lielai brīvprātīgo atsaucībai, kopīgiem spēkiem izdevās glābt grāmatas no aiziešanas pilnīgā postā. Šis notikums pierāda, ka tas var notikt arī jebkurā citā mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuvē. Vai mēs esam darījuši visu, lai novērstu šo vērtību pazušanu? Lasīt tālāk »

KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas

Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas praktikantes ceļojumi laikā

19. maijs, 2010, autors: Katharina Baumann 

Zeitreisen – Als Praktikantin in der Handschriftenabteilung

Kopš marta sākuma esmu praktikante Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Studēju Maincas Grāmatzinātnes institūtā un pirms maģistra studiju absolvēšanas izmantoju izdevību iepazīt vēl vienu jaunu zemi, pilsētu, darbības jomu. Esmu ļoti pateicīga un priecīga, ka pēc ierašanās Rīgā tūlīt tiku aizvesta uz LNB dārgumu krātuvi — Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, kur man tika ierādīta darbavieta. Gribētos mazliet pastāstīt par saviem iespaidiem LNB. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Krājumi, Pārdomas

Ieskats (divās) Taivānas bibliotēkās un ne tikai…

27. februāris, 2010, autors: Ieva Mičule 

Ievadam, jāprecizē, kas tad īsti ir šī zeme Taivāna. Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika (Republic of China). Taivāna ir demokrātiska valsts ar tirgus ekonomiku. To, ko mēs ikdienā saucam par Ķīnu, ir Ķīnas Tautas Republika, kur arī pastāv tirgus ekonomika, taču valsts iekārta ir komunisms. Ķ.T.R. Taivānu joprojām uzskata par daļu no Ķīnas (t.s. One-China policy). Lai gan kultūras un valodas mantojums abām valstīm ir vēsuriski vienojošs, man ir grūti iedomāties Taivānu kā daļu no komunistiskās Ķīnas.

Bet šodien ne par to stāsts…

Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 2, KATEGORIJAS: Lasītāji, Pārdomas, Vispārīgi

Zināšanu organizācija vai karaļa jaunais tērps?

16. februāris, 2010, autors: Anita Goldberga 

Pēdējos gadus es esmu barota ar Andersena pasaku. Man stāsta, ka karalim ir jauns tērps. Karaļi mainās, bet katram esot jauns tērps… Bet es redzu, ka karalis ir kails.

„Saturs ir karalis!” – tas ir viens no pēdējā laika iecienītiem bibliotēku saukļiem, – domājot par kolekciju universālumu un daudzveidību, zināšanu aptvērumu.

Tomēr, lai jebkurš saturs būtu ērti pieejams, tai skaitā arī virtuāli, tam ir „jāuzšuj arī pienācīgs mētelītis” jeb tas jāorganizē noteiktā formā. Pienācīgu formu 21. gadsimtā nosaka starptautiski standarti, interneta protokoli… citiem vārdiem, specifiska kārtība. Viena no lielākajām problēmām šodien – informācijas vide joprojām ir sadrumstalota. „Tīklotā” pasaulē vajadzīga visu digitālo resursu savstarpēja savietojamība kā vienas iestādes, tā arī valsts līmenī. Tā ir informācijas organizācijas tehniskā daļa, kura lietotāju parasti sāk interesēt tikai tad, kad kaut kas nenotiek pietiekoši ātri un ērti. Lasīt tālāk »

IZSAKI VIEDOKLI, KATEGORIJAS: Informācijas resursi, Pārdomas

Par trīs suņiem un četrām grāmatām

7. oktobris, 2009, autors: Anda Baklāne 

Septembrī bibliotēkas krājums papildinājies ar apmēram divsimt jaunām grāmatām – četras no tām ir amerikāņu filozofa, loģiķa, matemātiķa un rakstnieka, Taftas Universitātes (Tufts University) profesora Džodija Azūni (Jody Azzouni) grāmatas – autora dāvinājums Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 5, KATEGORIJAS: Krājumi, Pārdomas

Berlins un Rīga

5. jūnijs, 2009, autors: Signe Valtiņa 

Pirms aptuveni trim vai četriem mēnešiem mūsu kabinetā atskanēja telefona zvans. Uzzināju, ka jau no šā brīža kopā ar Jesajas Berlina simtgades pasākumu organizētājiem sākam veidot jaunu izstādi, kas būs skatāma LNB skatlogos. Par izcilo filozofu un ideju vēsturnieku Jesaju Berlinu. Studiju gados biju lasījusi fragmentus no viņa „Četrām esejām par brīvību”. Iespējams, pasniedzēja kaut kad bija pieminējusi faktu, ka Berlina dzimtā pilsēta ir Rīga. Taču nekādu sevišķu asociāciju nebija. Šo iespēju – piedalīties izstādes veidošanā – uztvēru kā iemeslu painteresēties vairāk par Berlinu, viņa darbiem un saistību ar Rīgu. Izrādījās, ka bibliotēkas krājumos ir atrodami gandrīz visi Berlina darbi, tāpat arī bagātīgs sekundārās literatūras klāsts. Ar to varam būt lepni. Izstādei tās autors un kurators Aleksandrs Dībens (Alexander Dueben) deva nosaukumu „Jesaja Berlins un viņa laika Rīga”.
Lasīt tālāk »

KOMENTĀRS: 1, KATEGORIJAS: Pārdomas

Muzeju Nakts bibliotēkas namā

20. maijs, 2009, autors: Ieva Mičule 

Šis stāsts nav par to, kas, kur, kā vai kad notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas K. Barona ielas 14. namā Muzeju Naktī (to var skatīt http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/11-05-2009-muzeju-nakts), bet gan par cilvēkiem, kas to veidoja, kas atnāca, kas aizkavējās vai atgriezās. … un mazliet par visu pārējo, kas notiek Latvijā.

8. maijs, plkst. 20:14. Esmu beigusi savu darba dienu bibliotēkā. Eju uz autobusu, kas vedīs mani mājup. Visapkārt drūmas sejas, noraizējušās sejas, kāda dzēruša bezpajumtnieka smiekli un plakāti ar Šleseru. Es parasti to neredzu, jo negribu, taču šoreiz manai neredzēšanai ir cits iemesls. Manā prātā rosās idejas, kas jārealizē, lai Muzeju Nakts bibliotēkā būtu patiesi lieliska. Tās man nedod mieru arī naktī.
Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 5, KATEGORIJAS: LNB pasākumu apskats, Pārdomas

Lasīšanas paradumi 2.0

25. aprīlis, 2009, autors: Signe Valtiņa 

23. aprīļa pēcpusdienā notika mūsu (LNB) organizētā diskusija „Grāmata 2.0 : paradigmas maiņa”. Bijām uzaicinājuši vairākus ekspertus – bloga krizdabz.lv autoru Kristapu Skuteli, literatūras un filozofijas portāla ¼ Satori redaktoru Reini Tukišu, multimediju mākslinieku Jāni Garanču, sabiedrības „Tilde” valdes locekli Andreju Vasiļjevu un Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” projektu vadītāju Artūru Žoglu. Par diskusijas izdošanos vai neizdošanos runājot, kā jau tas mēdz notikt – ir lietas, kas bija labas, un ir lietas, kas varēja būt labākas. Protams, ideāli, ja izdodas vienā veselumā ietvert visu – gan māti, gan meitu, gan kleitu, taču nobīde no ideāla arī nav slikta – ir, kur augt.

Pēc diskusijas sapratu arī, cik patiesībā daudzos veidos un leņķos var runāt par lasīšanas, šīs salīdzinoši jaunās cilvēces nodarbes (kā atzīmēja Reinis Tukišs, norādot, ka lasīšana masveidā aizsākās tikai 19. gs. beigās) fenomenu. Un kaut arī savā ziņā bijām ierobežojuši tēmu, uzsvaru liekot uz lasīšanas paradumiem „digitālajā laikmetā”, protams, konfrontācija ar pirmsdigitālo tehnoloģiju ēru bija neizbēgama. Līdz ar to – diskusija izvērtās par sērfošanu jēdzienu, tehnoloģiju, laikmetu un nākotnes vīziju tīklojumā, sniedzot varbūt salīdzinoši maz atbilžu, toties uzdodot daudz jautājumu, kas mudina domāt un meklēt atbildes arī ārpus 23. aprīļa diskusijas aprisēm. Lasīt tālāk »

KOMENTĀRI: 6, KATEGORIJAS: Pārdomas, Tehnoloģijas

Kā veidot digitalizēto tekstu saskarni?

31. marts, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Nu jau kādu laiku mūsu blogā ir izvietota aptauja par projekta Periodika.lv novērtējumu. 10-baļļu skalā nu jau ir saņemti visi iespējamie vērtējumi no 1 līdz 10 un lai arī mums liels prieks, ka lielākā daļa vērtējumu ir 8 un vairāk, tomēr labi apzināmies, ka projektam ir arī savi trūkumi, kuru dēļ varētu saņemt arī zemāku vērtējumu.

Viens no trūkumiem, ko paši apzināmies, ir meklēšanas mehānisma “ātrdarbība”, ko noteikti varētu uzlabot, bet kādus trūkumus jūs esat novērojuši, meklējot informāciju Periodika.lv lapā? Varbūt ir kāda papildus funkcionalitāte, kas jums noteikti noderētu?

Tuvākajos gados LNB plāno digitalizēt vairāk kā 1 milj. grāmatu lappušu un vairāk kā 2 milj. avīžu lappušu. Līdz ar to lasītājiem digitālā formā pieejamo tekstu apjoms pieaugs 10-kārtīgi. Ņemot vērā gan materiālu apjomu, gan daudzveidību vajadzēs izstrādāt īpašu saskarni digitalizēto tekstu arhīvam. Šobrīd esam izpētes fāzē, noskaidrojot labo praksi lielapjoma teksta arhīvu veidošanā, formātu izvēlē, saskarņu veidošanā. Tā kā galamērķis ir radīt lasītājiem ērtāko iespējamo rīku darbam ar liela apjoma tekstu arhīvu, tad mūs ļoti interesē lasītāju vēlmes.

Pagaidām lielākie digitalizēto tekstu arhīvi internetā (tādi, kuru apjoms ir mērāms vismaz miljonos lappušu) ir:

Lai arī katrs ir pa savam labs, tomēr neviens nav arī perfekts. Piemēram, varētu vēlēties izsmalcinātu tekstu komentēšanas iespēju, iezīmējot daļu no teksta un pievienojot tam savu komentāru. Šādu iespēju varētu izmantot gan skolu, augstskolu pasniedzēji, komentējot mācību literatūras saturu, gan vēstures pētnieki, skaidrojot mūsdienu lasītājiem vēsturisku tekstu interpretācijas, utml.

Bet kādas ir jūsu domas, ieteikumi, komentāri?

KOMENTĀRI: 14, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Lasītāji, Pārdomas, Saturs, Tehnoloģijas

Vizuālā noformējuma nozīme

22. janvāris, 2009, autors: Artūrs Žogla 

Grāmatu, periodikas un citu tekstu saturošu materiālu digitalizācijā, viens no posmiem ir teksta atpazīšana jeb OCR. Rezultātā viss grāmatas teksts tiek iegūts tālāk ērti apstrādājamā XML formātā. Tam var pielietot XSLT transformācijas un citas apstrādes metodes, rezultātā iegūstot glīti noformētu grāmatas tekstu, tikai… vairs ne oriģinālā izskatā.

Piemēram, oriģinālā lapa.

Grāmatas lapa

Pēc apstrādes šīs lapas virsraksts nonāktu atsevišķā XML tagā, bet pamatteksts – citā. Pēc tam šo grāmatas tekstu varētu attēlot tīmekļa lapā, veidojot hipersaišu satura rādītājus uz atsevišķām nodaļām, ļaujot samazināt/palielināt tekstu. Ļaujot ērti kopēt interesējošos fragmentus. Vienvārdsakot, ļaujot darīt visu, ko jau nu ar segmentētu tekstu var darīt.

XML dokumentu attēlošanas priekšrocība ir arī relatīvi ekonomiskais izmērs. 100 lappušu biezai grāmatai atbilstošais tekstu saturošais XML dokuments aizņem aptuveni 0.5Mb, kamēr pati grāmata PDF formātā – aptuveni 20Mb.

Bet.. varbūt grāmatas oriģinālajam vizuālajam izpildījumam tomēr ir pietiekami liela nozīme, lai tas atsvērtu aptuveni 40x lielāko datņu izmēru un pārējās neērtības. Cik nozīmīgs jūsu lasīšanas pieredzē ir grāmatas vizuālais noformējums vai jums svarīgāka ir tīrā informācija?

[polldaddy poll=1298566]

KOMENTĀRI: 13, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas, Tehnoloģijas