29.novembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē “Pārdaugava” gaišā Adventes noskaņā neliels radu, draugu un interesentu pulks pieminēja vienu no pirmajiem vācu klasiskās filozofijas pamatlicēja Imanuela Kanta (1724-1804) tulkotājiem latviešu valodā — Otto (Ati) Rolavu (1897-1969). Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevniecībā “Dienas Grāmata” tikko iznākusi Paula Bankovska monogrāfija “Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve”. Lasīt tālāk »

Pat Ķīnā, kurai nedraud demogrāfiskā krīze (drīzāk otrādi) un tās valodu   izzušana, grāmatu tirdzniecībai tiek piemērota samazināta Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 4%, salīdzinot ar vispārējo 17%. Eiropā, kur vienīgais īsti sliktais piemērs ir Dānija ar 25% PVN grāmatām, daudzās valstīs samazinātā PVN likme attiecas ne tikai uz iespiestajām, bet arī uz e-grāmatām (Francija, Ungārija, Īslande, Itālija, Luksemburga, Holande, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija[1]). Vai kādā no šīm valstīm nacionālās valodas eksistence ir vairāk apdraudēta kā Latvijā? Lasīt tālāk »

Informācijas daudzums mūsdienās un tās patērēšanas, apkopošanas un tālāk nodošanas tehnoloģiskās iespējas ietekmē arī dažādus mūsu dzīves paradumus. Tāpat arī pieaugošā e-grāmatu izplatība veicina pašu informacionālās uzvedības maiņu. Lasīšana kļūst aizvien sociālāka. Scenāriju par to, kā šie procesi un paradumi tālāk attīstīsies un ietekmēs mūsu dzīvi, arī netrūkst. Tomēr manu interesi piesaistīja izglītojošu kompaktdisku apgāda Voyager Company un izmeklētu filmu izdevniecības Criterion Collection dibinātāja Roberta Šteina (Robert Stein) viedoklis, ka mūsdienu cilvēks vēlas saņemt ne vien saturu, bet arī kontekstu un kopības sajūtu. Tādēļ labākais peļņas gūšanas veids nav vis satura pārdošana, bet tā apspriešanas iespēju nodrošinājums. Šim nolūkam Šteins savā Grāmatu nākotnes institūtā izveidojis jaunu socializētu e-grāmatas formātu – SocialBook. Lasīt tālāk »

Apmēram mēnesi pirms datorizētāko pasaules daļu satricināja ziņa par Stīva Džobsa nāvi, daudz klusāk mediji vēstīja, ka 64 gadu vecumā miris viens no digitālo bibliotēku pionieriem, elektronisko grāmatu krātuves Project Gutenberg dibinātājs Maikls Hārts (Michael S. Hart). Tieši viņš esot izveidojis pirmo elektronisko grāmatu, 1971. g. ievadot ASV Neatkarības deklarācijas tekstu Xerox Sigma V lieldatorā un padarot to pieejamu pārējiem 100 tīklam pieslēgtajiem lietotājiem. 1993. g. kolekcija sastāvēja no 100 Hārta pašrocīgi iedrukātām un ieskenētām grāmatām, 1997. g. to bija 1000, šobrīd – nedaudz vairāk par 36 000. Lasīt tālāk »

Šodien savu 80. dzimšanas dienu svin(ētu) prozas karaliene, prozas vecene un prozas pavēlniece Regīna Ezera. Tā nu ir sanācis, ka dzimšanas dienu Ezera šogad svin Nacionālajā bibliotēkā. Te ir grāmatas, te ir pilns ar vārdnīcām, kas viņai tā patika un te ir daudz cilvēku, stāstu un aprakstītu lapu. Viņas draugi saka – Regīnai pompozi pasākumi nekad tā īsti nav patikuši, vismaz šādi viņa pozicionējusi savu attieksmi pret tiem. Taču būtībā – Ezera uzskatījusi, ka tie viņai pienākas. Ja visi būtu aizmirsuši, arī nebūtu labi. Tāpēc mēs šogad bibliotēkas Izstāžu zālē iekārtojām Regīnas Ezeras radošo laboratoriju, kurā var apskatīt līdz šim nepublicētus rokrakstu materiālus, dažādus viņas domu pierakstus un arī palasīt jau publicētus darbus. Lasīt tālāk »

Jau atkal sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi grāmatniecībā. Nesen man bija iespēja tikties ar SVF misijas Latvijā vadītāju Deividu Mūru. Cita starpā es vēlējos no viņa dzirdēt viedokli par samazināto PVN likmi grāmatām situācijā, kad acīmredzami ieņēmumi grāmatniecības nozarē nespēj kompensēt zaudējumus citās fiskālajās jomās – ne peļņas, ne citi nodokļi. Saprotams, Mūra kungs apstiprināja SVF pozīciju – izņēmumi nav laba lieta, jo tie veicina ēnu ekonomiku un apgrūtina administrēšanu. Tieši to mēs dzirdam arī Finanšu ministrijā. Tikai jāpiebilst, ka tur attiecībā uz grāmatām tiek lietoti apzīmējumi «ekskluzīvs» un «luksusa», lai tad arī bagātie, kuriem grāmatas domātas, maksā cenu, kurā iekļauts pilns PVN. Lasīt tālāk »

Nesenie notikumi LNB galvenajā grāmatu krātuvē, kad notikušajā avārijā cieta daudzas grāmatas, kārtējo reizi liek mums aizdomāties par to, kādā stāvokli ir mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuve. Pateicoties lielai brīvprātīgo atsaucībai, kopīgiem spēkiem izdevās glābt grāmatas no aiziešanas pilnīgā postā. Šis notikums pierāda, ka tas var notikt arī jebkurā citā mūsu nacionālo rakstisko vērtību krātuvē. Vai mēs esam darījuši visu, lai novērstu šo vērtību pazušanu? Lasīt tālāk »

Zeitreisen – Als Praktikantin in der Handschriftenabteilung

Kopš marta sākuma esmu praktikante Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Studēju Maincas Grāmatzinātnes institūtā un pirms maģistra studiju absolvēšanas izmantoju izdevību iepazīt vēl vienu jaunu zemi, pilsētu, darbības jomu. Esmu ļoti pateicīga un priecīga, ka pēc ierašanās Rīgā tūlīt tiku aizvesta uz LNB dārgumu krātuvi — Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, kur man tika ierādīta darbavieta. Gribētos mazliet pastāstīt par saviem iespaidiem LNB. Lasīt tālāk »

Ievadam, jāprecizē, kas tad īsti ir šī zeme Taivāna. Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika (Republic of China). Taivāna ir demokrātiska valsts ar tirgus ekonomiku. To, ko mēs ikdienā saucam par Ķīnu, ir Ķīnas Tautas Republika, kur arī pastāv tirgus ekonomika, taču valsts iekārta ir komunisms. Ķ.T.R. Taivānu joprojām uzskata par daļu no Ķīnas (t.s. One-China policy). Lai gan kultūras un valodas mantojums abām valstīm ir vēsuriski vienojošs, man ir grūti iedomāties Taivānu kā daļu no komunistiskās Ķīnas.

Bet šodien ne par to stāsts…

Lasīt tālāk »

Pēdējos gadus es esmu barota ar Andersena pasaku. Man stāsta, ka karalim ir jauns tērps. Karaļi mainās, bet katram esot jauns tērps… Bet es redzu, ka karalis ir kails.

„Saturs ir karalis!” – tas ir viens no pēdējā laika iecienītiem bibliotēku saukļiem, – domājot par kolekciju universālumu un daudzveidību, zināšanu aptvērumu.

Tomēr, lai jebkurš saturs būtu ērti pieejams, tai skaitā arī virtuāli, tam ir „jāuzšuj arī pienācīgs mētelītis” jeb tas jāorganizē noteiktā formā. Pienācīgu formu 21. gadsimtā nosaka starptautiski standarti, interneta protokoli… citiem vārdiem, specifiska kārtība. Viena no lielākajām problēmām šodien – informācijas vide joprojām ir sadrumstalota. „Tīklotā” pasaulē vajadzīga visu digitālo resursu savstarpēja savietojamība kā vienas iestādes, tā arī valsts līmenī. Tā ir informācijas organizācijas tehniskā daļa, kura lietotāju parasti sāk interesēt tikai tad, kad kaut kas nenotiek pietiekoši ātri un ērti. Lasīt tālāk »