Pēc satraucošajiem notikumiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) šā gada 18. jūnijā, kad bibliotēkas galvenajā grāmatu krātuvē ielūza grīda un pagraba ūdenī nokļuva grāmatas, sabiedrībā radās interese par samirkušu grāmatu žāvēšanu. Interesi vēl vairāk pastiprināja LNB speciālistu lēmums samirkušās grāmatas glabāt saldētavā (–20°C) līdz laikam, kad būs iespējams grāmatas žāvēt svaigā gaisā. Par to, kā mums veicās ar avārijā cietušo grāmatu žāvēšanu, lasiet manā iepriekšējā rakstā. Šoreiz piedāvāju apkopotus speciālistu ieteikumus samirkušu grāmatu un dokumentu žāvēšanai. Lasīt tālāk »

Šā gada 6. jūlija rītā saņēmu grāmatas, kas jau gandrīz 3 nedēļas pavadījušas saldētavā. Tās ir grāmatas, kas samirka pagraba ūdenī 18. jūnija pēcpusdienā, kad LNB Galvenajā ēkā ielūza grīda. Iespējams, rodas jautājums, kāpēc grāmatas 18 dienas bija jātur saldētavā un kāpēc tās nevarēja izžāvēt tajā pašā dienā, kad notika avārija? Saldēšanas metodi izmantojām, jo laika apstākļi nebija piemēroti grāmatu žāvēšanai saulē. Pēc 18 dienām no saldētavas saņēmām sasalušas un jau krietni apžuvušas grāmatas. Visas pēc izņemšanas no saldētavas aprasoja. Pateicoties tam, ka katra grāmata bija atsevišķi ietīta filtrpapīrā, to vāki nesalipa un nesakrāsojās. Lasīt tālāk »

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ir uzsākusi masveida digitalizācijas projektu „Digitālās bibliotēkas attīstība – 2.kārta”. Rodas loģisks jautājums – kāpēc Eiropas Savienībai (ES) ir saistoši digitalizēt tik dažādo un daudzo valstu bibliotēku krājumus, kāpēc tā atbalsta šādus projektus, kāpēc tajos tiek ieguldīti līdzekļi un ko ES cer sagaidīt rezultātā? Lasīt tālāk »

Vairums nacionālo bibliotēku, veidojot savu nacionālo bibliogrāfiju, mēģina tajā ietvert arī ziņas par publikācijām, kas radītas ārpus savas valsts robežām, bet kas jebkādā veidā saistītas ar konkrētās  nācijas identitāti.

2010.  gada martā LNB Nacionālajā analītikas datubāzē iekļauti 50 000 dāvināto aprakstu par laikrakstā “Laiks”, kas iznāca Ņujorkā laikā no 1949. gada novembra līdz 1990. gadam, ievietotajiem rakstiem. Apraksti veidoti Kanādas latviešu centra Toronto bibliotēkā Rasmas Ruģeles vadībā: http://www.lnb.lv/lv/lasitajiem/katalogi-un-datu-bazes/nacionalas-bibliografijas-datubazes Lasīt tālāk »

“Un kur tad ir?” Gribat teikt, ka tas nav nekāds noslēpums? Nav jau arī. Tiem, kas zina! Savukārt ļoti daudziem nav savlaicīgi iemācīts peldēt šodienas interneta informācijas okeānā. Cilvēki grimst un slīkst nost, kā pie salmiņa pieķeroties Google. Vispār jau jāsaka, ka tas nav salmiņš — tas ir kārtīgs kuģis. Tomēr (laikam jau salīdzinājums ar kuģi mani iedvesmo) tas peld pa virsu, dziļākiem interneta slāņiem joprojām nepieciešami citādi „peldlīdzekļi”. Un tad var atrast daudz noderīga. Lasīt tālāk »

Ievadam, jāprecizē, kas tad īsti ir šī zeme Taivāna. Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika (Republic of China). Taivāna ir demokrātiska valsts ar tirgus ekonomiku. To, ko mēs ikdienā saucam par Ķīnu, ir Ķīnas Tautas Republika, kur arī pastāv tirgus ekonomika, taču valsts iekārta ir komunisms. Ķ.T.R. Taivānu joprojām uzskata par daļu no Ķīnas (t.s. One-China policy). Lai gan kultūras un valodas mantojums abām valstīm ir vēsuriski vienojošs, man ir grūti iedomāties Taivānu kā daļu no komunistiskās Ķīnas.

Bet šodien ne par to stāsts…

Lasīt tālāk »

2001. gada 10. februārī Francijas Nacionālās bibliotēkas (FNB) digitālajā bibliotēkā “Gallica”, kas brīvi pieejama visiem interneta lietotājiem, tika iekļauts miljonais dokuments – franču rakstnieka Anrī Miržē (Louis-Henri Murger,1822-1861) izcilākais romāna “Bohēmiskas dzīves ainas” 1913. gada izdevums. To ilustrējis Alsids Robodi (Alcide Theophile Robaudi, 1850-1928). Miržē romānu pasaulslavenu padarīja komponists Džakomo Pučīni (1858-1924), pēc tā motīviem uzrakstot operu “Bohēma”. Lasīt tālāk »

Ja man jautātu, ko es uzskatu par nacionālās identitātes simbolu Nr.1, es nedomājot nosauktu Latvju Dainas. Latviskā dzīvesziņa, enciklopēdiski aptverot visas dzīves jomas, morāle, ētika un filozofija vienkopus. Netrūkst arī tautas vitalitātes (kuras trūkumu latviešiem bieži pārmet) apliecinājuma nerātno dainu formā.

Dainas jau vairākus gadus  ir pieejamas digitālā formā, tātad bez robežām. Blakus  Krišjāņa Barona mūža darbam jānovērtē arī šis veikums, jo tas ļauj latviešiem justies kā unikālai kultūras tautai pasaules mērogā. Dainas, manuprāt,  tiek uztvertas kā tautas eposs daudz lielākā mērā nekā A.Pumpura sarakstītais „Lāčplēsis”. Jūsmojot par dainu poētiskumu un unikalitāti, tomēr jāatzīst,  ka ne-latviešiem to burvību ļauts izbaudīt tikai no aprakstiem un parindeņiem. „Sit, Jānīti, vara bungas”,  atceroties  šo rindu tulkojumu krievu valodā, saprotu, ka ne cilvēks, ne tehnoloģijas, ne citi globālie rīki 21. gadsimtā vēl nespēj nedz adekvāti pārtulkot dainas citās valodās, nedz arī vizualizēt, kā to var izdarīt, piemēram, ar Lielvārdes jostu. Lasīt tālāk »

Elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce pieder vien aptuveni 2,1 miljonam jeb 1% ASV iedzīvotāju. Viņi ir izglītotāki un turīgāki nekā pieaugušie caurmērā šajā lielvalstī. Turklāt viņi ir aizrautīgi interneta lietotāji — aizvadītā gada nogalē noskaidrojusi ASV mediju izpētes kompānija “Mediamark Research & Intelligence”.

Prestatā konvencionālo informācijas nesēju izmantošanas tendencei, e-grāmatas lasa pārsvarā vīrieši (56,3%), nevis sievietes (43,7%). E-grāmatu potenciālā mērķauditorija ir vidējā paaudze (35-54 gadus vecumā), kas visvairāk paudusi vēlēšanos iegādāties grāmatas digitālā formātā. Lasīt tālāk »

No rīta ziņas, pēcpusdienā romāni.

Tiešsaistes medijs “BBC News” iepazīstina ar īpatnēju tradīciju Hosē Martī cigāru fabrikā Kubas galvaspilsētā Havanā. Visu garo darba dienu cigāru tinējiem – ekskluzīvie Kubas cigāri ir roku darbs – tiek lasīts priekšā. Šai tradīcijai drīz apritēs 150 gadu, jo tā ieviesta 19. gadsimta 60. gados, neilgi pēc fabrikas nodibināšanas. Toreiz tas bija revolucionārs jaunievedums, ko pārņēma arī ASV, Meksikas un Spānijas cigāru fabrikas. Taču līdz mūsdienām tas saglabājusies vienīgi Kubā. Patlabam komunistiskās valsts cigāru  fabrikās strādā ap 250 lektoru. Par to var kļūt ne tikai inteliģences pārstāvji, bet arī cigāru tinēji – ja vien viņi prot lasīt, viņiem ir laba balss, dikcija un aktiera dotības. Lasīt tālāk »