“Un kur tad ir?” Gribat teikt, ka tas nav nekāds noslēpums? Nav jau arī. Tiem, kas zina! Savukārt ļoti daudziem nav savlaicīgi iemācīts peldēt šodienas interneta informācijas okeānā. Cilvēki grimst un slīkst nost, kā pie salmiņa pieķeroties Google. Vispār jau jāsaka, ka tas nav salmiņš — tas ir kārtīgs kuģis. Tomēr (laikam jau salīdzinājums ar kuģi mani iedvesmo) tas peld pa virsu, dziļākiem interneta slāņiem joprojām nepieciešami citādi „peldlīdzekļi”. Un tad var atrast daudz noderīga. Lasīt visu rakstu »

Ievadam, jāprecizē, kas tad īsti ir šī zeme Taivāna. Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika (Republic of China). Taivāna ir demokrātiska valsts ar tirgus ekonomiku. To, ko mēs ikdienā saucam par Ķīnu, ir Ķīnas Tautas Republika, kur arī pastāv tirgus ekonomika, taču valsts iekārta ir komunisms. Ķ.T.R. Taivānu joprojām uzskata par daļu no Ķīnas (t.s. One-China policy). Lai gan kultūras un valodas mantojums abām valstīm ir vēsuriski vienojošs, man ir grūti iedomāties Taivānu kā daļu no komunistiskās Ķīnas.

Bet šodien ne par to stāsts…

Lasīt visu rakstu »

2001. gada 10. februārī Francijas Nacionālās bibliotēkas (FNB) digitālajā bibliotēkā “Gallica”, kas brīvi pieejama visiem interneta lietotājiem, tika iekļauts miljonais dokuments – franču rakstnieka Anrī Miržē (Louis-Henri Murger,1822-1861) izcilākais romāna “Bohēmiskas dzīves ainas” 1913. gada izdevums. To ilustrējis Alsids Robodi (Alcide Theophile Robaudi, 1850-1928). Miržē romānu pasaulslavenu padarīja komponists Džakomo Pučīni (1858-1924), pēc tā motīviem uzrakstot operu “Bohēma”. Lasīt visu rakstu »

Ja man jautātu, ko es uzskatu par nacionālās identitātes simbolu Nr.1, es nedomājot nosauktu Latvju Dainas. Latviskā dzīvesziņa, enciklopēdiski aptverot visas dzīves jomas, morāle, ētika un filozofija vienkopus. Netrūkst arī tautas vitalitātes (kuras trūkumu latviešiem bieži pārmet) apliecinājuma nerātno dainu formā.

Dainas jau vairākus gadus  ir pieejamas digitālā formā, tātad bez robežām. Blakus  Krišjāņa Barona mūža darbam jānovērtē arī šis veikums, jo tas ļauj latviešiem justies kā unikālai kultūras tautai pasaules mērogā. Dainas, manuprāt,  tiek uztvertas kā tautas eposs daudz lielākā mērā nekā A.Pumpura sarakstītais „Lāčplēsis”. Jūsmojot par dainu poētiskumu un unikalitāti, tomēr jāatzīst,  ka ne-latviešiem to burvību ļauts izbaudīt tikai no aprakstiem un parindeņiem. „Sit, Jānīti, vara bungas”,  atceroties  šo rindu tulkojumu krievu valodā, saprotu, ka ne cilvēks, ne tehnoloģijas, ne citi globālie rīki 21. gadsimtā vēl nespēj nedz adekvāti pārtulkot dainas citās valodās, nedz arī vizualizēt, kā to var izdarīt, piemēram, ar Lielvārdes jostu. Lasīt visu rakstu »

Elektronisko grāmatu lasīšanas ierīce pieder vien aptuveni 2,1 miljonam jeb 1% ASV iedzīvotāju. Viņi ir izglītotāki un turīgāki nekā pieaugušie caurmērā šajā lielvalstī. Turklāt viņi ir aizrautīgi interneta lietotāji — aizvadītā gada nogalē noskaidrojusi ASV mediju izpētes kompānija “Mediamark Research & Intelligence”.

Prestatā konvencionālo informācijas nesēju izmantošanas tendencei, e-grāmatas lasa pārsvarā vīrieši (56,3%), nevis sievietes (43,7%). E-grāmatu potenciālā mērķauditorija ir vidējā paaudze (35-54 gadus vecumā), kas visvairāk paudusi vēlēšanos iegādāties grāmatas digitālā formātā. Lasīt visu rakstu »

No rīta ziņas, pēcpusdienā romāni.

Tiešsaistes medijs “BBC News” iepazīstina ar īpatnēju tradīciju Hosē Martī cigāru fabrikā Kubas galvaspilsētā Havanā. Visu garo darba dienu cigāru tinējiem – ekskluzīvie Kubas cigāri ir roku darbs – tiek lasīts priekšā. Šai tradīcijai drīz apritēs 150 gadu, jo tā ieviesta 19. gadsimta 60. gados, neilgi pēc fabrikas nodibināšanas. Toreiz tas bija revolucionārs jaunievedums, ko pārņēma arī ASV, Meksikas un Spānijas cigāru fabrikas. Taču līdz mūsdienām tas saglabājusies vienīgi Kubā. Patlabam komunistiskās valsts cigāru  fabrikās strādā ap 250 lektoru. Par to var kļūt ne tikai inteliģences pārstāvji, bet arī cigāru tinēji – ja vien viņi prot lasīt, viņiem ir laba balss, dikcija un aktiera dotības. Lasīt visu rakstu »

Par spīti autortiesību un digitālo bibliotēku veidotāju sadursmēm, pilnteksta datubāzu skaits turpina strauji augt. Sevišķi iepriecina resursi, kas noderīgi bibliotēku zinātnes un saskarnozaru pētniecībā. Lasīt visu rakstu »

Informāciju tehnoloģiju uzņēmums „Google” šā gada septembrī Eiropas Komisijā aizstāvēja ieceri publicēt internetā miljoniem grāmatu. „Google” interesēs, kā norāda šā projekta izveidotājs Dens Klensijs, ir „palīdzēt cilvēkiem atrast grāmatas”, turklāt grāmatas, kuras sen vairs nav ražošanā. Tomēr pastāv nopietnas bažas, kādas sekas atstās ar ASV autoriem un grāmatizdevējiem noslēgtajā līgumā nenosauktā summa par pieejas nodrošināšanu digitalizētajām grāmatām bibliotēkās. Ar „Google” iecerēm iegūt monopolu uz grāmatu izplatīšanu un piegādi nav apmierināti ne tikai Eiropas grāmatizdevēji un autori. Lasīt visu rakstu »

Atlikušas tikai dažas dienas līdz “TweetUp” jeb diskusijai par mikroblogošanu[1] un sociālās saziņas tīklu “Twitter”, ko organizējam kā turpinājumu diskusiju ciklam par sociālajiem medijiem, tehnoloģijām un komunikācijas pavērsieniem 21. gadsimtā. Pirms aptuveni pusotra gada rīkojām diskusiju “Blogi: sērga vai jaunas iespējas?”. Iepriekšējā pavasarī diskutējām par grāmatu nākotni diskusijā “Grāmata 2.0: paradigmas maiņa”. Tagad pienākusi kārta sociālās saziņas tīklam “Twitter”, kurā paši “čivinām”, sākot no šā gada marta. Lasīt visu rakstu »

Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka, atzīmējot savu 90 gadu jubileju, rīko akciju „Grāmatas ir zāles”.

Savulaik Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts „Vieta, kur dziedē dvēseli”. Senie grieķi vārdu grāmata asociēja ar izpratni par dvēseles veselību un bibliotēkas uzskatīja par dvēseles dziedinātavām. Zinātnieks, filozofs un ārsts Avicenna raksta, ka ārsta rokās ir trīs spēcīgi līdzekļi, ar kuriem palīdzēt cilvēkam, un kā pirmo viņš min vārdu. Ir zināms, ka angļu ārsts Saidingems, kurš praktizēja 18. gs., saviem slimniekiem izrakstīja tolaik populāro Migela de Servantesa Saavedras grāmatu „Dons Kihots”. Lasīt visu rakstu »